Kad eksāmens bija beidzies, paņēmu savu telefonu un redzēju, ka Daniels man ir atrakstījis sms.
Tajā bija rakstīts ‘’Čau! Ko dari? Vai nevēlies šovakar aiziet ar mani pastaigāties?’’
Atbildēju viņam ‘’Man tikko eksāmens beidzās. Jā, varētu aiziet pastaigāties J ‘’
Pēc stundām ar klases meitenēm nedaudz pastaigājos pa pilsētu. Pēc tam devos mājās.
Jau atkal mamma bija atstājusi sarakstu ar darāmajām lietām. Tā kā šorīt agri biju cēlusies, nāca miegs, bet tomēr saņēmos un izdarīju visu nepieciešamo.
Iegāju savā istabā, iekritu gultā un aizvēru acis. Es domāju par to, ka atkal varēšu satikt Danielu. Kamēr tā domāju, man uznāca tāds miegs, ka aizmigu un piecēlos pēc pāris stundām. Mamma vēl nebija mājās. Pasēdēju pie datora, paēdu, izmazgāju matus un padarīju vēl dažus sīkumus. Zvanīju Emīlijai, jo gribēju viņu satikt un pastāstīt par Danielu, par to kā man gājis eksāmenā, bet viņa neatbildēja. Nodomāju, ka viņa atkal noteikti ir kopā ar Artūru un rokās sadevušies kaut kur pastaigājas. Kopš viņa sākusi biežāk pavadīt laiku ar Artūru, es viņai vairs neesmu vajadzīga. Es saprotu, ka viņi grib visu dienu un katrā iespējamā brīdī būt kopā, bet tāpēc jau nevajag aizmirst par labāko draudzeni. Es cerēju, ka tas mainīsies.
Mamma atbrauca mājās. Viņa pagatavoja vakariņas un mēs sākām ēst. Viņa prasīja:
-Kas tad tas par puisi, ar kuru tu vakar biji kopā? Tu teici, ka pastāstīsi.
It kā jau ar mammu bija ļoti labas attiecības, varēju viņai stāstīt, bet kaut kā nepatika stāstīt visu. Nopūtos un tomēr pateicu. Izstāstīju visu kā man viņš iepatikās, kā ar viņu iepazinos.
-Nu skaidrs. Man prieks, ka beidzot esi iepazinusies ar kādu puisi.
-Jā, man arī prieks.
Paēdu un devos uz savu istabu. Man zvanīja Daniels un aicināja mani pastaigāties pēc pusstundas. Sāku meklēt ko varētu vilkt mugurā. Tā kā nevarēju atrast, tad zvanīju Emīlijai, jo domāju, ka viņa man varētu palīdzēt izdomāt. Viņa tikai atrakstīja sms, ka tagad nav laika, jo staigā pa parku ar Artūru. Paliku nedaudz dusmīga, bet sapratu, ka laika paliek mazāk. Uzvilku to pašu garo kleitu. Iztaisnoju matus, uzkrāsojos. Viņš teica, ka gaidīs mani pie mājas. Es izgāju pa durvīm un viņš tik tiešām stāvēja un gaidīja mani. Viņš, protams, izteica komplimetus, ka es izskatos burvīgi.
Mēs atkal gājām pastaigāties. Tā kā viņš tikai nesen bija pārvācies šeit dzīvot, tad parādīju viņam visas skaistākās un interesantākās vietas, kuras zināju šajā mazajā pilsētiņā. Viņš man prasīja :
-Vai tu zini kādu skaistu vietu, kur nebūtu daudz cilvēku?
Es nedaudz padomāju un iedomājos, ka mūsu pilsētā ir viens ļoti skaista vieta, kura man pašai ļoti patika. Tas bija kāds kalniņš, no kura varēja redzēt burvīgu skatu.
-Jā, zinu.
Tā nu es viņu aizvedu līdz tai vietai. Augšā gan nebija tik viegli tikt, jo tas bija diezgan stāvs. Un trepītes bija salūzušas. Mēs kāpām augšā un es paklupu. Viņš mani saķēra aiz rokas un turēja. Tā viņš neatlaida manu roku līdz pat augšai. Es jutos droši ,jo zināju, ka viņš man ir blakus.
Kad bijām uzkāpuši kalniņā, apstājāmies viens otram blakus. Viņš bija pārsteigts, cik daudz varēja redzēt- gandrīz pusi pilsētas. Viņš mani atkal paņēma aiz rokas un veda apsēsties zālē. Mēs apsēdāmies, vērojām skaisto ainavu, runājāmies, smējāmies. Diemžēl saule jau bija norietējusi. Es zināju cik skaisti ir tad, ja no turienes redz saulrietu. Sāka palikt tumšs. Un man palika auksti. Viņšs laikam redzēja, ka man ir auksti un aplika roku ap maniem pleciem. Tajā brīdī jutos tik ļoti laimīga, kaut arī biju nosalusi. Vienā brīdī jutu, ka viņš uz mani skatās. Es pagriezu galvu uz viņa pusi un sapratu, kas notiks tālāk. Viņš man pieliecās tuvāk un noskūpstīja mani. Tajā brīdī sirds sāka sisties un prāts atslēdzās. Es nespēju noticēt, ka tas patiešām notiek. Pēc tam Daniels man jautāja vai būšu viņa meitene. Es iespiedzos un teicu ‘’Jā!’’ un viņš mani noskūpstīja vēlreiz.
Tā kā bija jau pavisam auksti, tad devāmies mājās. Pie mājām viņš mani atkal noskūpstīja un es iegāju pa durvīm.
Biju nedaudz šokēta par to, ka mamma vēl negulēja, bet skatījās televizoru. Viņa skatījās kādu filmu. Ieraudzījusi mani, viņa jautāja :
-Nu, kā gāja?
-Labi, pat ļoti labi.
Aizgāju uz savu istabu un gāju gulēt. Taču es nevarēju aizmigt, jo galvā bija tūkstošiem domu. Ar mani kas tāds notika pirmo reizi. Pirmais skūpsts un pirmais puisis.
Tad pagāja pāris lietainas dienas, kad biaj ļoti garlaicīgi un neinteresanti. Protams, sarakstījos ar Danielu. Emīlijai šajās dienās nebiju zvanījusi. Biju nedaudz dusmīga uz viņu.
Kārtējo reizi pildīju mājasdarbus un man zvanīja telefons. Iedomājos, ka tas varētu būt Daniels, taču tā bija Emīlija. Viņa man teica ar noraudātu balsi :
-Annij, ja tu zinātu kas notika. Es drīkstu aiziet pie tevis?
-Protams, nāc.
