local-stats-pixel

Pirmā simpātija 32 BEIGAS.9

124 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pirma-simpatija-31/715806

-Nu gatava?-Mīļums man jautāja.

-Jā. Es tikai nesaprotu,kāpēc man bija jāģērbjas šādi?-Es ar roku norādīju uz savu apģērbu. Man mugurā bija rozā kleitiņa un kājās rozā augstpapēžu kurpes,bet ap kaklu rozā kaklarota ar dimantiņu un ausīs rozā dimantiņu auskari.

-Un tu vel jautā.-Kristaps iesmējās,-Tev paliek astoņpatsmit.-

-Es zinu,bet es teicu, ka negribu svinēt.-Es teicu sledzot ciet savu māju.Vecāki māju astāja uz manu vārdu, bet kamēr man vel nebija astoņpatsmit maja likumīgi piederēja omei. Bet sākot ar šo dienu tā ir mana.

-Bet es jau neteicu, ka mēs svinēsim.-Viņš ierunājās un apķēra mani.

-Kristap, es tevi parāk labi pazīstu, tāpēc stāsti kur mēs braucam.-Es parliecinoši teicu un iekāpu mašīnā.

-Es tev nevaru teikt. Tas ir pārsteigums.-Kristaps iekāpis mašīnā teica.

-Labi.-Es noteicu un tēloti apvainojos.

-Tas neiedarbosies.-Viņš parlieconoši teica un noskūpstīja mani uz vaiga.

-Tad man ir jasamierinas, ka es neko no tevis neuzināšu.-Es nopūtos un mēs uzsākām braucienu.

-Tieši tā.-Viņš paspēja piebilst.

Mēs braucām pusstundu līdz apstājāmies pie kāda liela viesu namiņa.

Viesu namā nedega nevienas gaismais. Viss bija tik kluss. Es dzirdēju tikai putnus un vēju.

-Ejam?-Kristaps man jautāja.

-Jā.-Es ieslidināju savu plaukstu viņa roka un mēs devāmies iekšā pa lielajām durvīm.Visapkārt bija tumsa.

-Pagaidi, es ieslēgšu gaismu.-Kristaps teica un pazuda tumsā.

Gaisma ieslēdzās un visi iebļāvās-Pārsteigums.-

Es piegāju pie Kristapa un noskūpstīju viņu.

-Man tev ir vel lielāks pārsteigums.-Kristaps noslēpumaini teica.

-Kāds?-Es jautāju,bet viņš neko nesakot vilka aiz rokas arā.

-Aiztaisi acis.-Viņš mīļā balsī teica.

-Labi.-Es aiztaisīju acis un juta, ka Kristaps mani virza uz priekšu.

-Tagad leni atver tās.-Viņš iečukstēja man ausī.

Es atvēru acis un Kristaps nometās manā priekša uz viena ceļa.

Viņš no kabatas izvilka mazu kārbiņu. Es zināju kadi vardi sekos, bet es cerēju, ka tas nav takā izskatās.

-Vai tu kļūsi par manu sievu?-Viņa acīs varēja redzēt satraukumu un viņa rokas trīcēja. Visas manas cerības sabruka, es zināju,ka no šī brīža viss manīsies.

Pa galvu šaudījās tik daudz domu.Ja es pateikšu ''Jā'' es kļūšu pieauguša un es negribu, lai tas notiek. Ja es pateikšu ''NĒ'' Kristaps mani nemīlēs tapat kā agrāk/

-Nu tu kļūsi?-Viņš klusām teica.

-Nē..-Es saņēmos un to pateicu, pār vaigiem bira asarās. Es nedomāju tās apturēt. Es gribu ātrāk pazust. Es vairāk nespēju dzīvot raudot pēdejie divi gadi ir bijuši visdrausmīgākie manā dzīvē. Bet tajā pašā laikā labākie.

Es novilku savas augstpapēžu kurpes un skrēju kur kājas mani nes. Kristaps man nesekoja un labi, ka tā. Es pēc brīža apstājos un gāju uz priekšu. Labi, ka nav auksts,ja šī būtu ziema es nekur tālu netiktu. Es klusumā gaju pa ceļu un pa galvu šaudījās tikai seši vardi 'Vai tu kļūsi par manu sievu? '', bet pār vaigiem asaras tacēja. Acīs sāka spīdēt gaisma. Mašīna tā ir mašīna. Mašīna apstājās un no tās izkapa Adriāns. Viņš pieskrēja pie manis un stipri samīļoja.

-Renāt, kas notika?-Viņš jautāja.

-Viss ir beidzies..Es pateicu nē. ..-Es šņukstot teicu.

-Tevi aizvest mājās?-Viņš jautāja.

-Jā. Varēsi mani pēc tam aizvest uz lidostu?-Es nomierinājusies jautāju.

-Labi.-Viņš klusām noteica un mēs iekāpām mašīnā.Es atspiedu galvu pret loga un domāju.

Mēs apstājāmies pei manas mājas.

-Pagaidi mani te.-Es noteicu un izkāpu no mašīnas. Es atri atslēdzu durvis un uzskrēju uz savu istabu.

Savas augstpapēžu kurpes es nometu vienā stūrī, bet kleitu es ātri novilku un tu nometu kur pagadās. Es uzvilku teniņbikses,maiku un dzēmperi. No gultas apakšas es izvilku savu divus koferus un sametu tejos visas savas drēbes,kurpes,rotaslietas un kosmetiku. Datoru es ieliku savā pleca somā un devos lejā pa trepēm. Pie mājas durvīm mani jau gaidīja Adriāns viņš paņēma manus koferus un gāja apakaļ uz mašīnu.

-Braucam?-Adriāns man uzsauca.

-Pagaidi.-Es tikpat skāļi atbildeju un aizskrēju uz virtuvi.

Paņēmu rokās lapu un pildspalvu.

'Mīļo Kristap.

Es zinu, ka tu nedomāji, ka es pateikšu nē. Pa šo gadu ir noticis tik daudz, es biju stāvoklī, es zaudēju bērnu un es iekritu depresijā. Tu man biji blakus, bet es to nenovērtēj, es tevi necienīju tā kā tu cienīji mani, es tevi nēesmu pelnījusi. Es zināju, ka pēc šī atteikuma tu domātu, ka es tevi nemīlu. Bet tā nav. Es zināju, ka tu man neticēsi. Tu būtu domājos, ka man ir cits. Kad tu šo lasīsi es būšu tālu prom. Lūdzu nemeklē mani. Piedod, man par visu.

Mīlu un mīlēšu vienmēr.

Tava bijusī Renāte.'

Es lapu pārlocīju uz pusi. Un ieliku aploksnē. Uz aploksnes es uzrakstīju ''Kristapam.''

Es paņēmu velvienu lapu un sāku rakstīt omei vēstuli.

''Mīļo Omīt.

Piedod,ka aizbraucu neatvadoties. Bet es nevaru šeit palikt. Es šeit Kristapu satiktu pārāk bieži. Mājas atslēgas es iedošu Adriānam, viņš aizbrauks pie jums. Es nezinu kur es došos, bet ceru, ka tas būs tālu prom. Man vajadzēja jau pirms gada aizbraukt prom. Es uzrakstīšu kad būšu iekārtojusies. Piedod.

P.S.Neizprāšņā Adriānu viņš nezin uz kurieni es dodos.

Tavā mazmeitiņā Renāte. ''

Ieliku aploksnē un uzrakstīju ''Omei''.

Paņēmu abas vēstules un izgāju no ārā no mājas. Aizslēdzu durvis un iekāpu Adriāna mašīnā. Es nezinu uz kurieni lidošu, bet vienu es zinu es nekad nepārstāšu mīlēt Kristapu. Viņš ir un paliks mana PIRMĀ ĪSTĀ SIMPĀTIJA.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viss-reiz-mainas-1/716540

Paldies visiem kas sekoja stāsta gaitām.

Kas izteica kritiku un kas mani mudināja turpināt stāstu.

Bez jums šis stasts nebūtu nonacis līdz beigam.

Varbūt kādam liekas, ka esmu sasteigusi stāsta beigas, bet man tā neliekas. Pēdējā laikā trūka iedvesmas un laika, tāpēc stāstu tik ātri nobeidzu

Nezinu vai tuvakajā laikā rakstīšu jaunu stāstu. Bet zinu vienu es neturpināšu ''Mana dienasgramata.''

Jūsu UNICORNPRINCESS.

124 0 9 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 9

0/2000

Tas nav godīgi.... Tev ir jāturpina...... Un tādas jau nevar būt beigas... Beigas varētu būt tad, ja mēs ziātu, kas notika ar Kristapu un uz kurieni aizbrauca Renāte... 

3 0 atbildēt
cuuka nu, kaa ta var darit
2 0 atbildēt

Eu, tā nedrīkt. Tev šīs stāsts ir jāturpina. emotion

1 0 atbildēt

Šis stāsts ir jāturpina, tiešām intereaants, beigas nav sastiegtas bet prasās vēl. Ir tik daudz jautājumu, kas notika ar Renāti vai Kristaps viņu meklēja, Kas būs ar adriānu aniju un pārējiem, vajag turinājumu, vienkarši vajag!!! Lūdzu neatstāj savus lasītājus novārtā mēs visi gribam redzēt stāsta turpinājumu, lūdzu turpiniemotion

0 0 atbildēt

TU ZOSS! ( Piedod, bet tu vienkārši tā nedrīkstēji darīt! NEDRĪKSTĒJI! : (( )

0 0 atbildēt