local-stats-pixel fb-conv-api

Pirmā simpātija 293

50 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pirma-simpatija-28/715141

Mīļā, Renat!

Es zinu, ka neesmu bijusi laba draudzene. Es tevi atstāju novārtā kad iepazinos ar Marku. Es par tevi biju aizmirsusi. Manu uzmanību piesaistīja tikai Marks. Es nebiju tev klāt kad nomira tavi vecāki. Man vajadzēja tevi mietrināt. Es nebiju klāt kad tu mēģināji izdarīt pašnāvību. Man vajadzeja būt tavam stiprajam plecam. Es nebiju tev klāt kad tu nonāci bērnu namā. Man vajadzēja tevi mierināt,bet es iemainīju Marku pret mūsu draudzību. Es to ļoti nožēloju. Es izdarīju sava mūža lielāko kļūdu. Es tavā vietā nepiedotu tādai draudzenei, tāpēc es negaidu kad tu man piedosi.

NOVĒLU TEV VISU TO LABĀKO!

Tava Emīlija .

Pār vaigiem sakā birt asara.

-Nemaz nedomā , ka ar šo vēstuli tu kaut ko panāksi.- Es klusam noteicu un noslaucīju asaras un vestuli iemetu mistkastē.

Apgūlos gultā un nemanot sāku domāt par Kristapa saldajām lūpam.

-Sveika skaistulīt.-Kristaps parādījās manās durvīs.

-Sveiks.-Es apsēdos sēdus un vēroju puisi. Es gribēju pie viņa pieskriet un noskūpstīt,bet es to nedarīju, es viņu tikai vēroju.

Viņš apsēdās man blakus gultā.

-Tu man piedosi?-Viņš klusām jautāja.

-Es bez tevis nevaru dzīvot. Bez tevis mana dzīve ir garlaicīga. Bet man vajag zināt,ka tu man uzticies.-Es tikpat klusi to pateicu un apgūlos gultā.

Kristaps sekoja manam piemēram. Mēs abi skatijāmies griestos.

-Es tev ticu.-Viņš noteica un pagriezās uz manu pusi. Viņš noņēma matus nost no manas sejas, kas bija uzkrituši.Viņa lūpas uzmeklēja manējās. Man vairs nebija domu, man vairs nebija neviena jautājuma,man bija Kristaps un ar to man pietika.

-Kristap!-Es auzelsusies izdvesu, saprotot to, ka Kristaps šejā bridī bija pārāk daudz uzbudinājies.

-Es tevi gribu.-Viņš klusām noteica. Es zināju, ka es arī viņu gribu.

Es pacēlu viņa krekla malu un ieslidināju zem tā sau roku. Viņš saprata mājienu un sāka mani skūpstīt.

***

Pamodos Kristapa apskāvienos. Es gribēju apģērbties,visu rītu jau nevaru gulēt plika savā gultā. Es pakustējos, lai izkāptu no gultas un apģerbtos, bet nekur tālu netiku.

-Tu centies aizbēgt?-Kristaps ierunājās.

-Nē.- Es saku smietos, jo Kristaps sāka mani kutināt.

-Tad labi.-Viņš beidza mani kutināt un pievilka mani sev tuvāk klāt.

-Kristap, man vajag apģērbties.-Es klusām noteicu.

-Labi.-Viņš mani atlaida, lai es varētu apģērbties.

Es lenām izkāpu no gultas un gāju uz skapja pusi. Kristapa skatiens sekoja man.

Es no skapja izvilku melnu apakšveļu,bikses un maiciņu.Es lēnām uzvilku apakšveļu un tad jau bikses un maiku.

Pametu Kristapam viņa drēbes. Un viņš apģērbās. Viņš pienāca man tuvāk un noskūpstīja.

-Mums jaiet brokastīs.-Es atrāvusies no puiša lūpām klusām pateicu.

-Labi.-Viņš smagi nopūtās.

Mēs nogājām roku rokā lejā uz virtuvi.

-Labrīt.-Ome ierunājās.

-Labrīt.-Es ar Kristapu sasveicinājos.Es apsēdos pie galda un rādīju, lai Kristaps apsēžas blakus.

-Es padomaju.-Ome ierunājās.

-Sanijai būs labāk,ja viņa dzīvos pie manis.-Ome pabeidza sakāmo.

-Labi. Es neiebilstu. Jo saprotu, ka tev ir taisnība.-Redzot, ka ome smaida,es pasmaidīju pretī.

Vēlāk arī Sanija nonāca lejā. Mēs kopīgi paēdām brokasti.

-Kristap.-Es klusām ierunājos.

-Nu?-Viņš jautājoši skatījās uz mani.

-Aizvedīsi mani pie Emīlijas?-Es jautāju.

-Labi.-Viņš pasmaidīja un devās uz koridora pusi.

Viņš uzvilka kurpes un es sekoju viņa piemēram.

-Ejam?-Viņš jautāja man.

-Ejam.-Es nopūtos un devos ārā no savam mājām.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pirma-simpatija-30/715646

50 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

ŽĒĒĒLLLLLLL!!!!Bet kad būs?

0 0 atbildēt
Vajag turpināt, vajag turpināt!!!!!!!!
0 0 atbildēt