Piedodiet, ka neesmu pēdējās dienas baigi regulāri rakstījusi, bet skolas beigas un skaistais laiks ārā dara savu. Lai gan nešķiet, ka kādam manis te pietrūcis 
- Es iziešu izvēdināt galvu - es pateicu Džulī. Ballīte līdz šim bija noritējusi labi. Cerams, ka tā arī turpināsies. Mēs jau divas stundas bijām dejojušas un smējušās.
- Gaidīšu atpakaļ.
Es nokāpu uz pirmo stāvu, uz virtuvi. Ieraudzīju, ka pie galda sēž Alans.
- Ko tu te viena pati dari? - viņš man pajautāja.
- Es nezinu. Kaut kā galva sareiba.
- Kolu? - viņš piedāvāja.
- Neatteikšos. Mēs tā arī nepabeidzām sarunu - es iesmējos - Ko tu dari brīvajā laikā?
- Es filmēju visādus video priekš Youtube.
- Tev ir Youtube kanāls? - es biju pārsteigta.
- Vispār, jā - Alans smējās.
- Forši. Kāpēc tu nenāc augšā? - es viņam pajautāju.
- Es īsti nezinu. Man bail no jums. Ka tik kāda neuzmācās.
- Nē, vari būt drošs, visām ir draugi. Izņemot mani un Žaklīnu.
- Nu tad, uz kādām divām minūtēm jums piebiedrošos.
- Bet es vēlos tevi brīdināt - tad, kad sāksies Patiesība vai risks, tev būs jāiet prom - es viņu pabrīdināju.
- Labi.
Alanam nenoveicās vai tomēr noveicās? Meitenes jau bija sasēdušās uz Patiesības vai riska spēlēšanu.
- Alan, ej prom. Tev te nav ko meklēt! - sauca Džulī.
- Eju, jau eju.
- Viņš beidzot aizvilkās, varam sākt - Džulī noteica - Kura pirmā?
- Es! - Kolete iesaucās.
- Tātad, patiesība vai risks?
- Patiesība.
- Kad bija tavs pirmais skūpsts?
- Piektā klase, 1. maijs, angļu valodas kabinets. SImpātiskākais zēns skolā - Anrī Žakārs.
- Wow, tas bija detalizēti - pārsteigta iesaucās viena no Džulī draudzenēm - Anna.
- Mēs pa apli turpinam vai kā savādāk?
- Pa apli, jā. Un, tā, kas atbildēja, tā uzdod jautājumu - Džulī tēloja bosu, viņa bieži tā darīja.
Lielākā daļu meiteņu izvēlējās patiesību.
- Risks - es pateicu. Man neveicās ar cilvēku, kas man sēdēja blakus. Tā bija Aurēlija. Vienmēr, kad kāds izvēlās risku, viņa uzdod kaut ko neiespējamu vai apkaunojošu.
- Tā, noej lejā pie Alana, un paprasi viņam vai viņš negrib ar tevi doties šopingā.
- Nopietni, Aurēlij? Viņš nav tas zēns, kam patīk vilkties pa veikaliem - Džulī paskaidroja.
- Es jau nesaku, ka viņam jāpiekrīt. Lilijai tikai jāpiedāvā.
Man tiešām noderētu kāds, ar ko doties šopingā. Drīz būs Ziemassvētku balle skolā.
- Alan, tu jau zini, mēs spēlējam Patiesību vai risks. Tev nav obligāti jāpiekrīt, bet.. Vai tu gribētu ar mani doties šopingā? Man vajag puiša viedokli. Jānopērk ballei kurpes un kleita
- Jā, man tas patiktu.
Es samulsu. Džulī taču teica, ka viņam nepatīk veikali. Nu labi, vismaz būs kāds padomdevējs.
- Lilij, vai tu gribētu piedalīties manā nākošajā video?
- Kas man būs jādara?
- Tev būs jāsēž mierīgi, kamēr es tev uzlikšu meikapu.
- Ak Dievs, nēeeeee. Nu labi - mēs smējāmies - es došos atpakaļ pie meitenēm.
- Tev otrdiena brīva?
- Jā.
- Tad otrdien - viņš pasmaidīja.
- Kā gāja? Piekrita? - Aurēlija mani tincināja, kad uzgāju atpakaļ augšā.
- Par brīnumu, jā.
- Kas viņam noticis? - Džulī bija šokēta.
