- Lilij, man bail - Alans čukstēja sēžot lidmašīnā. Ir ziemas brīvlaiks. Mēs lidojam uz Sietlu, jālido apmēram 10,5 stundas.
- Ja tu gulēsi, tad nebūs tik ļoti bail - es iesmējos un saņēmu viņa roku.
- Pastāsti, ko mēs darīsim.
- Mēs tagad lidojam uz Sietlu pie Gerija. Kādu dienu mēs aizlidosim uz Ņujorku, mazliet pastaigāsim pa turieni, tad brauksim uz Hobokenu pie Badija.
- Tu domā Badiju no Cake Boss? - viņā pārsteigts iejautājās, kad mēs pacēlāmies.
- To pašu - es iesmējos.
Alans ceļojuma laikā gulēja. Ar atvērtu muti, siekala arī notecēja. Tas bija smieklīgi, ka nevarēju atturēties to nofotografēt. Savukārt es skatījos visādas raudamās 1filmas savā iPad.
- Alan, mēs sēžamies - es viņu modināju.
- Tik ātri? - viņš jautāja un noskūpstīja manu vaigu.
- Tu jau gulēju, a es mirstu nost no garlaicības - es iesmējos - Nu, kā tev lidojums?
- Nekas traks nebija, varbūt tāpēc, ka gulēju - Alans iesmējās.
- Es tač teicu - es viņu iedunkāju.
- Kāpēc tu man tik bieži sit?
- Nezinu, man patīk - es smējos.
Gerijs mūs sagaidīja ar savu mašīnu.
- Lilij, kādi jums plāni šīm divām nedēļām - Gerijs jautāja.
- Līdz piektdienai pie tevis, tad uz Hobokenu, uz nedēļu, un tad sestdien atpakaļ, lai var lidot svētdien mājās.
Piktdiena pienāca ļoti ātri. Nevaru sagaidīt, kad atkal apēdīšu kādu kanoli.
- Nu, tev šoreiz nav bail? - es jautāju Alanam.
- Nē, jo tu esi blakus - viņš teica un noskūpstīja mani.
- Šoreiz jālido tikai 5 stundas.
Kā jau vienmēr, es lidojuma laikā arī kaut ko apēdu. Nevarētu teikt, ka lidmašīnās ir lēti, bet ko darīt, ja gribās ēst?
- Tu ej pirmais iekšā - es čukstēju Alanam, kad mēs stāvējām pie Carlo's bakery durvīm.
Iekšā viss bija tik smaržīgs un izskatījās garšīgs, kā jau vienmēr. Mani tomēr pamanīja.
- Mērij, paskaties, kas atbraucis - Greisa sauca.
- Ak, mana mīļākā brāļa meita - Mērija savā skaļajā balsī teica un apskāva mani - Un kas tas par skaistuli?
- Mērij, Greisa, šis ir Alans, mans draugs.
- Ko tu vēlēsies, Lilij? - Greisa jautāja.
- Kanoli, "vēža astes", šokolādes kūku, kūku ar profiteroļiem un nakstmājas - es iesmējos.
- Pa nakstmājām neraizējies - Badijs tevi izimitinās - Mērija teica - Bet tu to visu apēdīsi?
- Protams, man taču ir Alans. Viņš daudz ēd - es iesmējos un uzsitu pa viņa vēderu.
- Lilij, kas ar viņu, viņš nerunā angliski? - Mērija norādīja uz Alanu.
- Nē, nē, es vienkārši esmu apstulbis - Alans iesmējās.
- Mēs dosimies pie Badija - es atvadījos.
