19.maijs svētdiena
Uhh mīō dienasgrāmatiņ, ja vien tu būtu rerdzējusi, cik satriecoša bija mana dzimšanas dienas ballīte!
Sākumā man bija grūti izlemt, ko vilkt mugurā, bet man par lielu pārsteigumu tēvs ar Baibiņu man bija sagādājuši satriecošu kleitu tirkīza krāsā, lai gan pati Baibiņa man riebjas, jāatzīst, ka gaume viņai ir laba, es pirmo reizi no tēva saņēmu tik satriecošu dāvanu.
Baibiņa bija pat atnesusi vairākas pudeles ar Bacardi un sprite es saprotu, ka viņa tikai vēlas man pielīst, bet pret šādu pielīšanu man nav pretenzijas.
Ballītē Beāte iepazīstināja mani ar Armandu puisi, kura dēļ viņa pēdējā laikā tik bieži basto skolu. Bet viņš vismaz bija atgriezis viņā pašapziņu, jo Beāte beidzot ēda, nevis knābāja kā cālis, kas baidās no nokaušanas. bet godīgi sakot šis Armands manī nerosina pārāk lielu uzticēšanos, man šķiet, ka viņš Beāti uztver kā vieglu izklaidi, bet kaut nu es kļūdītos.
Uz ballīti, protams, arī ieradās Artūrs viņš man uzdāvināja neļķes. Jā piekrītu nav tā labākā dāvana, man neļķes vispār atgādina puķes kuras nes uz kapiem, bet viņam drošivien tās likās skaistas tādēļ es izrādīju patiešām neviltotu prieku.
Tā arī es visa vakara gaitā nesaņēmos Artūru noskūpstīt, jo pēdējā brīdī bija mainījušies plāni, un nācās atcelt masku vilkšanu, jo firma no kuras bijām pasūtījuši dekorācijas un citus atribūtus uzzinājuši, ka masku balle paredzēta jauniešiem, atteicās mums tos piegādāt. Varētu domāt, ka mēs esam kādi monstri, kas ieprogrammēti kaut ko saplēst.
Bet nekas mēs tāpat visu vakaru pavadījām ar Artūru, iepazinām viens otru domāju, ka es viņam patīku, jo viņš uz mani skatījās ar TO skatienu. Nu jūs jau paši saprotat ar to, kad džeks jau ar acīm meiteni ir izģērbis un ielicis savā gultā.
Ap pulksten 23 ieradās arī mana māsīca Smaida. Kārtējo reizi pierādīdama, ka šīs vārds viņai nepiestāv, jo jau, kad atvēru viņas durvis viņa man sāka sūdzēties par to, ka esot iekļuvusi briesmīgā sastrēģumā. redzēju, ka viņai arī iepatīkas Artūrs, jo viņa uzreiz uzsāka ar viņu flirtu, labi ka viņa dzīvo tālu no mūsu dzīvesvietas, jo man patiešām negribētos konkurēt ar savu māsīcu, jo mēs esam gluži kā māsas.
un jā Baibiņa man par lielu brīnumu visu laiku sēdēja neitrāli maliņā un ik pa laikam izgāja sazvanīties ar manu tēvu, šķiet, ka viņai viņš tiešām ir mīļš..
Stulbākais ka es piedzēros un neatceros, kāpēc Artūrs pamodās starp mani un Smaidu, ceru, ka viņš nāca līdzi man nevis viņai..
Bet bija tiešām forši tik jautra dzimšanas diena man vēl nebija bijusi.
