Pelnrušķīte /31/0

30- mspoki.tvnet.lv/literatura/Pelnruskite-30/716789



Mija
-Ej iekšā,bet es pārbaudīšu,vai mums nebija astes.
Kriss teica. Viņš jau pēc sekundes nozuda mežā. Apkārt nekā nebija,tikai biezs mežs. Jau sāka rietēt saule. Nakts būs vēsa. To es jūtu jau tagad.
Es atvēru mazās būdas durvis. Tik tiešām,te bija tikai viena istaba. Maza istabiņa,kurā ietilpa tikai gulta un neliels galdiņš,bet blakus bija maza,šaura virtuvīte ar vienu galdu un gāzes plīti. Logi bija veci un grīda čīkstēja.
Es apsēdos uz vienvietīgās gultas un pamanīju,ka te ir maziņš kamīniņš. Lieliski. Vismaz būs siltums.
Ārā izdzirdēju soļus. Tie nežēlīgi lauza visus nokritušos zarus. Tā sevi piesaka tikai nāve.
Es paslēpos stūrī pie durvīm. Ja tās pilnībā atvērs,es varēšu paslēpties aiz durvīm.
Soļi jau piegāja pie durvīm un tās atvērās,bet tikai nedaudz.
-Ko tu tur dari?
Es nospļaudījos pār plecu.
-Stulbenis. Tu ej tik skaļi,ka es nobijos.
Kriss iesmējās,piegāja pie manis un apskāva,kas bija negaidīti. Viņš atlaida mani un iegāja virtuvē.
-Astes nebija. Tas ir labi.
-Ēdiens,segas,malka? Kur tu to domā dabūt?
-Ah,aizmirsu,ka viss ir mašīnā. Tūlīt atnesīšu.
-Es palīdzēšu.
Kriss apstādināja mani.
-Nevajag. Pasēdi.
Es pamāju ar galvu un apsēdos uz gultas malas.
Kriss sanesa iekšā kastes. Tajās bija gan ēdiens,gan segas un pārvalki,gan Krisa džemperi,gan ziepes un virtuves dvielīts.
Viņš visu salika kārtīgi vienā stūrī. Es piegāju viņam klāt.
-Vai,vai. Liekas,ka mēs te dzīvosim.
Kriss pagriezās pret mani un pasmaidīja.
-Kā nu ne.
***
Bija jau rīts. Es gulēju pie sienas. Sapnī es redzēju Marku. Mēs gulējām gultā,viņa dzīvoklī. Likās,ka ir rīts. Marks attaisīja acis un pagrieza galvu pret mani,smaidīdams kā maija saulīte. Es apskāvu viņu un ar rokās slīdēju pār viņa kailo muguru. Marks piestūma mani sev tuvāk un roku uzlika uz mana gurna. Skūpsts bija maigs un tad es atvēru acis.
Krisa acis bija vaļā. Tās it kā izsmēja mani. Mana roka bija zem viņa krekla un lūpas bija pieliktas pie viņa. Es tikko pa miegam noskūpstīju Krisu.
Atrāvos un piespiedos stiprāk pie sienas. Kriss sāka smieties.
-Ja tu redzētu savu seju.
-Ak,Dievs,piedod.
Kriss smējās tā,ka viņam jau palika grūtāk elpot. Es biju visa sarkana no kauna.
-Ha,ha, bet zini,ha,man patika.
Viņš velnišķīģi pasmaidīja un es nogrūdu viņu no gultas. Kriss,guļot uz grīdas,smējās.
-Man uzmācas un vēl izmet no gultas. Cik negodīgi.
-Es neuzmācos.
Kriss piecēlās un uzvilka kedas.
-Neticu.
Viņš iegāja virtuvē un sāka tur rušināties. Es jau gandrīz sāku aizmigt,kad Kriss pajautāja.
-Kafiju dzersi?