http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedejais-glabins-30/715681
-Tu to nopietni?- Kristaps neticīgi vaicāja.
-Jā, Kristap, es tiešām braucu prom,- atteicu un viņš mani cieši apskāva.
-Jūlija zin?- puisis jautāja.
-Nē,- atbildēju un apskāvu Kristapa vidukli.
-Kad tu viņai pateiksi?- viņš jautāja. Paraustīju plecus.
-Kaut kad pirms aizbraukšanas,- atteicu. -Man vēl pie Lūkasa jāiziet un Annas vēl. Jūlija būs pēdējā, bet tu esi pirmais, kam saku,- sacīju, paceļot galvu, lai redzētu Kristapa smīnu. Atlaidu viņu un iebakstīju puisim pa vēderu.
-Labi, es eju, gaidīšu tevi pie Lūkasa,- Kristaps noteica, noskūpstīja manu pieri un, pagriezies, aizgāja. Nopūtos un pagriezos pretējā virzienā. No sākuma pie Annas, pēc tam pie Lūkasa, varbūt. Biju jau netālu no Annas mājas un es sāku iet vēl ātrāk.
Pieklauvēju pie durvīm un gaidīju kad tās atvērs.
-Labdien,- sveicināju svešo vīrieti durvīs.
-Sveika,- viņš atņēma sveicienu.
-Kas pie durvīm?- no mājas sauca Annas balss.
-Nataša,- atbildēju svešā vīrieša vietā. Viņš bija tīri apmulsis. Aiz viņa parādījās arī Anna, kura man laipni uzsmaidīja.
-Ak, sveika, nāc iekšā,- viņa aicināja un pavilka savu vīru malā, lai es varētu ienākt mājā. Vismaz es domāju, ka tas ir viņas vīrs. -Šis ir mans vīrs - Haralds, Harald, šī ir mana māsas meita - Nataša,- viņa iepazīstināja un es paspiedu vīrieša roku.
-Prieks iepazīties,- noteicu un uzsmaidīju.
-Abpusēji,- Haralds atteica un vāji man uzsmaidīja.
-Anna, man ar tevi jārunā,- sacīju un sajutos nedaudz neērti, jo liekas, ka biju iztraucējusi viņus.
-Labi, ejam uz viesistabu,- viņa aicināja. -Dārgais, sataisīsi mums lūdzu tēju?- viņa uzlūkoja savu vīru un viņš pamāja ar galvu. Anna mani aizveda uz viesistabu un apsēdināja uz dīvana.
-Tev jau laikam mamma pateica, ka es no šodienas dzīvošu kopā ar viņu,- jautājoši uzlūkoju Annu. Viņa pamāja ar galvu. -Es atnācu atvadīties,- klusi atzinos. Anna mani cieši apskāva un piespieda sev klāt. Jutu siltumu, kas pārņēma mani.
-Tu jau biji pie Lūkasa?- sieviete jautāja un mani atlaida. Tieši tad arī istabā ienāca Haralds ar divām krūzēm, kuras viņš nolika uz kafijas galdiņa un atkal pazuda no istabas. Paņēmu rokās vienu krūzi un padzēros mazu malku. Salda piparmētru tēja. Tieši tā, kā man patīk.
-Vēl nē un man nav palicis īsti daudz laika,- sacīju. -Ja es aiziešu pie viņa, es sākšu raudāt, kad atvadīšos, tāpēc vēlējos, lai tu izdari priekš manis vienu pakalpojumu,- lūdzoši uzlūkoju Annu un padzēros vēl vienu malku gardās tējas.
-Protams,- siviete man uzsmaidīja. Atkal padzēros tēju. Pārāk garda, lai atturētos. No savas somiņas izvilku vēstuli un pasniedzu to Annai.
-Nodosiet šo Lūkasam, lūdzu?- jautāju. Sieviete pamāja ar galvu un vēlreiz man uzsmaidīja. Ātri samīļoju viņu, piecēlos, atvadījos no Haralda un izgāju no mājas. Tātad tas ir nokārtots, atliek tikai Jūlija. Tas būs sarežģīti. Īsti nevēlos viņai tuvoties, jo varbūt atkal viņu nobiedēšu, tāpēc, ja tomēr es pārdomāšu, man somā ir gatava vēl viena vēstule un tā ir adresēta Jūlijai.
Īsa daļa, es zinu. Nav attaisnojuma.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedejais-glabins-32/716231
