12

 262  2

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedejais-glabins-10/709970

Smaidīdama iegāju Jūlijas mājā un man priekšā stāvēja Lūkass un Kristaps. Nepagāja pat sekunde, kad Lūkass bija pieplacis pie manām lūpām. Neko nesaprazdama atrāvos no viņa un apjukusi skatījos puisim acīs.

- Kāpēc tu to darīji? - jautāju. Lūkass izskatījās apmulsis. Pirmo reizi redzu viņu tādu. Vienmēr viņš ir tik pašpārliecināts, bet tagad apmulsis kasa savu galvu man priekšā. Es nevaru teikt, ka nevēlējos skūpstu, es vienkārši to negaidīju tagad.

- Es.. - puisis nezināja ko atbildēt. Iesmējos un puisis vēl vairāk samulsa.

- Nat, Lūkasam tu patīc, tev viņš arī, kas tur tik slikts? Vairs skūpstīties nemāki? - Jūlija iesaistījās un plātīja rokas.

- Nomierinies, - noteicu un uzliku roku uz viņas pleca.

- Bet es taču saku taisnību. Nu, par to patikšanu, - Viņa, jau klusāk, teica.

- Nezinu. Kā tu domā Lūkass? - paskatījos uz puisi, kurš vairs nebija apmulsis un, rokas ielicis kabatās, skatījās visu no malas, tāpat kā Kristaps, tikai Kristaps visu vēroja ar lielāku interesi.

- Par mani taisnība. Kā ar tevi? - Lūkass pasmaidīja. Pēc viņa atbildes, es mazliet apmulsu, bet ātri atguvos.

- Mhm, - nesaprotami nomurmināju un pagriezos pret Jūliju, kura apmierināti smaidīja.

- Nu taču, - Jūlija noburkšķēja un pagrūda mani pret Lūkasu. Kaut kā es atrados Lūkasa apskāvienā. Stāvēju ar muguru pret viņu, tāpēc pagriezos un, pastiepusies pirkstgalos, noskūpstīju Lūkasu. Nezinu kā tas viss ir Lūkasam, jo mana lūpa vēl nav sadzijusi, bet neizskatās, ka tas viņam traucē. Lūkass pievilka mani sev tuvāk un, apvijusi rokas ap viņa kaklu, izbaudīju skūpstu.

Pirmā atrāvos, jo palika nedaudz neērti, kā nekā šeit bija arī Kristaps un Jūlija, bet, kad paskatījos apkārt, viņus nekur neredzēju.

Atkal paskatījos uz Lūkasu, kurš jau mani vēroja un smaidīja.

- Tev nav ne jausmas, cik daudz reizes es to esmu vēlējies izdarīt, - viņš atzinās. Iedunkāju viņu un, atsvabinājusies no viņa skavām, gāju uz Jūlijas viesistabu.

Viesistabā uz dīvana sēdēja tikai Kristaps. Iekritu dīvānā viņam blakus.

- Kur Jūlija? - jautāju un paskatījos televizorā, kur rādīja kaut kādu filmu. Neizskatījās interesanta, tāpēc īpaši to neskatījos.

- Istabā, viņa meklē kaut kādas lupatas, - Kristaps šķībi pasmaidīja.

- Tikai nesaki, ka tev vēl ir jūtas pret viņu, - noteicu. Viņš ignorēja manu jautājumu, tātad vēl ir jūtas.

- Kāpēc neesi viņai to pateicis? - jautāju un tieši tad pa durvīm ienāca Jūlija un apsēdās vienā no mīkstajiem krēsliem mums pretī.

- Nat, manā istabā uz gultas stāv drēbes, vari pārģērbties, - Jūlija pasmaidīja. Uzsmaidīju meitenei un ātri izgāju no viesistabas. Lai tiktu uz Jūlijas istabu, vajadzēja iet garām virtuvei. Apstājos pie virtuves durvīm un mazliet pavēroju kā Lūkass kaut ko gatavo, bet kad viņš griezās pret mani, es uzskrēju uz Jūlijas istabu, lai viņš mani nepamana.

Pasmaidīju un iegāju Jūlijas istabā, kura nemaz nebija mainījusies, kopš pēdējās reizes kad šeit biju. Visas sienas bija aplīmētas ar plakātiem un bildēm. Pārsvarā tur bija mūsu kopīgās bildes, kuras viņa speciāli pielīmēja pie sienas, lai pakaitinātu savu mammu.

Piegāju pie saklātās gultas, uz kuras stāvēja neliela drēbju kaudzīte un dažas matu gumijas. Novilku kedas un jau grasījos novilkt arī kleitu, kad sadzirdēju atveramies istabas durvis. Domādama, ka atnācējs ir Lūkass, vai Jūlija, pasmaidīju uz pagriezos pret atnācēju.

Kad cilvēku ieraudzīju smaida vairs nebija. Nesaprotu, ko viņš šeit dara. Nicīgi paskatījos uz puisi, sakrustoju rokas virs krūtīm un gaidīju, kad viņš ko teiks.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedejais-glabins-12/710395

Komentāri 12

0/2000

Aši tālāk 

 0  0 atbildēt
Ēriks, 100 %
 0  0 atbildēt
Ideāli! Davaj, nākamo! Lūkasa, ar Natašu ir jābūt kopā.
 0  0 atbildēt
Es jau neko neteikshu , bet KADA teica ka vinji nebuus kopa. :D Mainiji planus? :D
 0  0 atbildēt