Nākamajā rītā es devos uz skolu. Izejot no mājas elpoju saldo liepu smaržu, kas bija manā ielā, mani sveicināja saule. Skolā mani sagaidīja Agnese un abas gājām uz kafeinīcu, ieēst brokastis, abas nopirkām siera maizītes un karsto šokolādi ar cukuru. Mēs ar Agnesi katru rītu pavadījām kafeinīcā, mūs pat pazina kafeinīcas tante, tā mēs mīļi viņu uzrunājām.
''Kas mums šodien pirkā stunda?'' - ierunājās Agnese
''Matemātika''
''Ak nē, vai tu izmācījies?''
''Bija kaut kas?''
''Jā 167 un 168 lpp, VISI UZDEVUMI, jo rīt kontroldarbs''
''Mums steidzami jāatrod Ieva, viņa vienmēr visu izpilda''
Mēs ar Agnesi skrējām uz matemātikas kabinetu, durvis bija ciet un balkus tām atradās Ieva:
''Ieva! Ieva! Palīdzi mums!''
''Kas noticis?'' - Ieva jautāja
''Iedosi norakstīt matemātiku, lūdzu''
''''ņemiet!'' - mēs ar Agnesi sagrābām burtnīcu un visu ātri pārrakstījām.
Drīz arī nāca skolotāja, es tēloju, ka mācos un nopietni visu lasīju, skolotāja izrāva kladi no rokām un teica:
''Norakstām, labi!'' - viņa ar izsmējīgu skatu teica
Stunda sākās, mans un Agneses darbs palika pie skolotājās, Ieva savu burtnīcu ātri savāca.
''Labrīt bērni! Šodien mēs gatavosimies kontroldarbam, iesim pie klases pa vienam!'Agnese lūdzu.
Mums bija sods no skolotājas un mūs sauca aptuveni tā - Agnese, Ieva, Amanda, Agnese, Ieva , Amanda utt. Līdz stundas beigām.
Visa klase par mums smējās. Kad stunda beidzās skolotāja teica, ka nākmreiz būs 1 . Mēs aši aizskrējām prom uz vēstures kabinetu un gaidījām nākamo stundu.
