No paša rīta mani pamodināja neskaitāmie zvani no Džoja:
''Nu guļava celiec, es gaidu tevi pie tavas mājas''
''Jā labi'' - noteicu gandrīz izkrisdama no gultas
Es ātri saģērbos uzvilku džemperi un legingus ar leoparda rakstu, tie bija mani mīļākie.
''Beidzot!''
''Kas ir?''
''Mēs visu dienu stāvēsim pie skolas un vērosim to maniaku, šodien mācības nebūs vari somu atstāt mājās.''
''Ā, labi, pagaidi!''
''Ātrāk Amanda!''
''Nebļauj uz mani, ej uz savu skolu ja tev vajag!''
''Iešu arī!''
''Ej!''
Un Džojs tiešām ātrā skrējienā aizskrēja uz skolu, es nesapratu kas notika, bija 6 no rīta pat mani vecāki nebija piecēlušies, es iegāju atpakaļ mājā un satiku mammu:
''Labrīt mammu!''
''Labrīt, ko tu tik agri piecēlusies esi?''
''Džojs pamodināja!''
''Kaut kas noticis?''
''Skolā kaut kāds projekts jātaisa'' - meloju mammai
''Skaidrs, sviestmaizi uztaisīt?''
''Jā!''
''Kādu ar desu, gaļu vai sieru?''
''Sieru.''
Es atvilku krēslu un piesēdos pie galda, pēc brītiņa tur stāvēja 4 skaisti sasmērētas sviestmaizes ar sieru un divas tējas krūzes:
''Vai tētis necelsies?''
''Viņam brīvdiena''
''Ko tad tu piecēlies?''
''Nevarēju gulēt, vakar izlasīju to grāmatu, nu to kuru tu man ieteici, par suni Lulu''
''Jā, tā bija smaga grāmata, es kādu nedēļu nevarēju pagulēt.''
Ar mammu izrunājāmies, paēdām brokastis un izdzērām tēju. Es ieliku telefonu, maku un mājas atslēgas mazajā somā, jo Džojs teica, ka mācības šodien nebūs, es nesapratu par ko Džojs bija uzvilkts, ka sadusmojās uz mani par to, ka negāju ar viņu uz skolu 6 no rīta.
Pa ceļam uz skolu iegāju kioskā nopirku žurnālu, ko palasīt, ja nebūs ko darīt.
Kad skola bija manā acu priekšā no krūmiem uzsauca Džojs un Agnese, viņi tur bija sagatavojuši telti kur iespējam gulēs pa nakti.
''Telts? Nopietni?- es iesaucos
''Jā kuš! '' - Džojs noklusināja mani
Mēs vērojām visus cilvēkus, kas ienāk un iziet no skolas, pa dienu nekā interesanta nebija, dažas sākumskolotājas palika dzīvas, bet naktī gan bija pavisam savādāk.
