local-stats-pixel fb-conv-api

Pēdējā dziesma (10)5

Mācieties noteikumus, lai zinātu, kā tos pareizi pārkāpt./Dalailama/

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedeja-dziesma-9/665728

-Aiztaisi muti,- Miks iecietīgi aizrādīja manam brālim, kurš mīņājās uz vietas un tā arī nesaņēmās mani uzlūkot. Vai tas nozīmēja, ka viņš izpļāpājās?- Lil, ejam?- Miks mani uzrunāja un es palūkojos uz viņu. Novērsu skatu uz kādu gaišāku pigmentu uz viņa žaketes un runāju, neskatoties acīs. Man vajadzēja mirkli ar brāli.

-Tu jau ej, es pievienošos,- viņam pateicu un pastiepos viņam pretī, lai nozagtu skūpstu. Miks neatbildēja skūpstam un mani pārņēma savādas sajūtas. Man tika vien buča uz pieres un viss. Draugs aizgāja, atstājot mani un brāli divatā. Uzmetu brālim pagalam niknu skatienu un pagrūdu viņu.

-Kāpēc tu Mikam izpļurkstējies?- es viņam uzšņācu un Kārlis sabijies pakāpās atpakaļ. Izskatījās, ka viņš nezina, par ko runāju,- Miks pret mani izturas pavisam citādi. Kā jau redzēji. Un jūs nekad neesat varējuši viens otru paciest. Kā tas nākas, ka tu esi te? Ar viņa draugiem? Viņa ballītē? Manā ballē?!- mana balss pacēlās vairākas oktāvas augstāk. Pati nezināju, kāpēc mani tas tik ļoti aizskāra. Ja Kārlis nudien izmuldējās Mikam tad man vajadzētu viņam pateikties, nevis brāli nolamāt. Kārlis pagaidīja, kamēr mans dusmu izvirdums beidzās un atbildēja pavisam mierīgi.

-Es neko neesmu teicis,- brālis pienāca man tuvāk,- Neviens no ģimenes nav neko teicis. Viņš satraucās, jo grib šo nakti padarīt īpašu...- Kārlis piepeši aprāva iesākto domu un sāka runāt par ko citu,- Bet es šeit esmu tāpēc, ka Mikam ir piedāvājums manai skolai. Un mēs sākām runāties...viņš nav nemaz tāds kretīns, kā man šķita..-

-Miks tevi ienīst tāpēc, ka Elena izvēlējās tevi, nevis viņu..- es atbildēju un apskāvu brāli,- Nesaprotu, kā tevi vispār var paciest. Pērtiķis tāds.- brālis aplika rokas man ap vidu un samīļoja mani.- Tad jūs esat draugi? Viss ir labi?

-Jā, jā,- brālis vienaldzīgi atteica un atrāvās no apskāviena,- Ir vēl kas. Bet to es tev pastāstīšu vēlāk, labi? Miks tevi gaida,- brālis uzsita man pa plecu un aizgāja. Es kā apstulbusi stāvēju uz vietas un sāku meklēt Miku, kuru atradu gandrīz kilometru tālāk, guļam zemē un veramies zvaigznēs. Apsēdos viņam blakus un uzliku galvu viņam uz pleca. Mīļais iekārtojās tā, ka mums abiem bija ērti un glāstīja man matus, kamēr lūkojāmies zvaigznēs.

-Zvaigznes ir mirušas, zināji?- Miks monotoni noteica un es pamāju,- Tāpat kā to nelgu sapņi, kuri cer, ka zvaigznes piepildīs viņu cerības.. tās ir mirušas, tāpat kā viņu sapņi..- Miks skumji sacīja un pagrieza mani pret sevi. Uzliku roku viņam uz vaiga un ieskatījos puiša skumjajās acīs.

-Kaut kas noticis?- bažīgi vaicāju un draugs pamāja. Pacietīgi gaidīju paskaidrojumu.- Es gribu tik daudz. Bet neko nespēju noturēt. Pat tevi ne.- Miks saņēma manu roku,- Lilija, kopš es atgriezos, es pamanīju, ka ne viss ir tā, kā agrāk. tas vienkārši ir citādi.

Viņš nebija tik neitrāls pret situāciju kā man šķita. Gandrīz jutu, kā gars manī sagumst uz ceļiem. Viņš pret mani izturējās tik jauki, par spīti tam, ka juta, ka manas jūtas ir mainījušās. Taisnību sakot, es pat nezināju, kādas tās bija.-Ko tu ar to domā?-

-Es došos prom. Atpakaļ uz Londonu,- draugs vairs neskatījās uz mani,- Šonakt es gribēju tevi bildināt, bet es saprotu, ka kaut kas ir mainījies. Tu nezināji, ka es došos prom un tā. Protams, ka laiks mūs ir atsvešinājis.. un..- Miks izņēma no žaketes kabatas mazu, zilu kastīti, ko pasniedza man.

-Sauc mani par kretīnu, bet es vēlos, lai tu pārdomā visu, es gribu pavadīt ar tevi dzīvi,-Miks noskūpstīja man galvu un piecēlās kājās,- Padomā par to. Šeit. Vienatnē. Es iešu parunāt ar Gati par braukšanu rīt,- viņš aizgāja prom, atstājot mani vienatnē ar zvaigznēm.

-Mik!- es viņu pasaucu, bet draugs jau bija gabalā. Atvēru kastīti un pamanīju tajā mazu, skaistu, dzelzs vijuma gredzentiņu, kas bija nosēts ar bāliem akmentiņiem, kas atstarojās mēnessgaismā. Neko skaistāku es nebiju redzējusi. Uzvilku gredzenu pirkstā un piecēlos kājās. Devos atpakaļ, ar nolūku uzmeklēt Miku, bet nespēju viņu nekur atrast. Piegāju pie Annas un Kristiāna, kuri mācēja pateikt, kur mans draugs ir. Kad beidzot viņu samanīju, kāds piesita man pie pleca un iečukstēja ausī.

-Mums jābrauc mājās, Adrians esot atbrīvots,- Kārlis teica un satvēris mani aiz rokas, aizvilka prom uz mašīnu.- Trūkstot lietišķo pierādījumu un ir vēl kas.

-Kas tad?-

-Ir pienākusi vēl viena paciņa. - brālis pateica un sāka braukt. Aizbraucot es pamanīju Mika apmulsušo skatienu, kurā bija skaidri manāms pārpratums. Tikai šoreiz man tas nebija svarīgākais.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedeja-dziesma-11/665994

219 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000
Ahhh, ideāls stāsts un nodaļa, un tam pa virsu vēl bilde no TVD, Kimberlii, paldies. ;D
4 0 atbildēt
++++ no manis!
1 0 atbildēt

TVD emotion

0 0 atbildēt

kimberliiiiiiiiiiiii... tavi stasti ir the best, un jautajums kad nakosa dala?

0 0 atbildēt