Pēc laika viņa redzēs7

“Zināji, ka daudzas aizvēsturiskas civilizācijas uzskatīja, ka sievietes bija dievišķas? Pat dievietes, jo spēj dot dzīvību?”

Es to pateicu savai pacientei, Keitijai, kamēr zāles iedarbojās. Tās nomāca viņas sāpes un spēju kustēties, bet noturēja viņu pie samaņas priekš procedūras.

“Rietumu medicīna gan pazudināja šādus uzskatus. Bet mana sieva, Marija, uzskatīja, ka tā bija patiesība.” Es ar mīlestību pasmaidīju atceroties viņu, kamēr es iegriezu pacientes vēderā.

“Viņa ticēja, ka viņa bija dieviete, kad viņa palika stāvoklī ar mūsu bērnu.”es paskaidroju, kamēr es attaisīju savu pacienti. Keitija paskatījās uz mani apjukusi un sazāļota, kad es paņēmu vajadzīgos instrumentus, lai pavērtu viņas vēderu plašāk, tādā veidā atklājot dzemdi.

“Mēs nolēmām pieņemt dzemdības mājās. Diemžēl dzemdības bija priekšlaicīgas. Divus mēnešus par ātru.” Es turpināju, kamēr atvēru savas pacientes dzemdi.

“Neskatoties uz “mūsdienu tehnoloģijām” mana sieva nomira. Un mana meita, Džūlija... nebija gatava šai pasaulei.”Es pasniedzos pāri viņai, paņemot pēdējo vajadzīgo instrumentu šai procedūrai.

“Bet tev... tev šeit ir lieliska iespēja. Iespēja pabeigt kaut ko brīnumainu!” es paņemu pēdējo objektu un ievietoju to pacientes dzemdē.

Keitija kļūst daudz satrauktāka un aktīvāka, kad es pabeidzu šuves. Pavisam drīz viņas griezumi jau ir aizšūti. Tā kā zāļu efekts sāk pazust, Keitija kļūst trauksmaināka un sāk panikot.

“Kuššš!”es saku viņai. “Tā ir laba lieta!”

Viņa šausmās paskatās lejup uz savu sašūto vēderu.

“Džūlijai vienkārši vajag vairāk laika. Sievietes ir dievietes un dievietes dod dzīvību! Pēc diviem mēnešiem tu redzēsi!”

Es laipni uzsmaidīju Keitijai, kad viņa sāka kliegt. Pēc laika viņa redzēs.

***

Citi interesanti raksti manā profilā.