Kārtraita izkāpa no helikoptera. Viņa atradās milzīgā angāram līdzīgā telpā, kurā bez viņu helikoptera atradās vairākas nelielas lidmašīnas un citādāki helikopteri. Sieviete nezināja, kur iet un gaidīja, kad Eštone vai vīrietis uzvalkā vai kāds no daudzajiem citiem cilvēkiem, kuri atradās šajā telpā viņai parādīs, kur iet, ko darīt, jo ja tā ir slepena bāze diez vai viņa var iet visur, kur iegribās.
Eštone pamāja Kārtraitas virzienā, lai viņa seko. Abas izgāja no lielās telpas un nonāca koridorī. Koridoris atgādināja parastas biroju ēkas koridori, ja neskaita to, ka ik pēc gabaliņa bija durvis ar laboratorijām un dažādām dīvainām simbolikām. Beigās abas sievietes nonāca pie kādām lielām metāla durvīm ar kodu uz tām. Eštone uzlika roku, lai tiek nolasīti viņas plaukstas nospiedumi ievadīja garu ciparu pieejas kodu un ieveda iekšā Kārtraitu. Telpa bija salīdzinoši tukša. Tajā atradās galds, krēsls, gulta un maziņš ledusskapītis. Kārtraita gribēja jautāt, ko viņas šeit darīs, taču Eštone apsteidza viņu atverot, kādu slepenu panelīti un nospiezot pogu. Grīda, kas atradās pēc galdiņa atvērās un parādījās kāpnes. “Drošība pirmajā vietā, “ noteica Eštone.
Nogājušas lejā pa tikko parādījušajām kāpnēm sievietes apstājās pie vēl vienām durvīm. Izpildījusi līdzīgu procedūru, kā pie iepriekšējām durvīm, noskenējot plaukstu un ievadot kodu arī šīs Eštone atvēra. Ieejot telpā Kārtraita ievēroja, ka šeit ir daudz dažādu failu mapīšu, vēl vecmodīgajā stilā, dažādi dokumenti. Eštone pasmaidīja: “ Tu droši vien domā, ko mēs šeit darām un kāpēc slepenā bāzē ir kaudzes ar veciem papīriem, turklāt, kāpēc tie ir tik ļoti apsargāti? Es atbildēšu īsi – ne visu ir gudri glabāt datora formātā un mums abām vajag atrast, kādu senu dokumentu, kas vienā mirklī var atrisināt gan, kur atrodās tavs priekšnieks, gan muzeju noziegumu. “ Kārtraita jautāja: “ Ko tieši mēs meklēsim? Es nevaru palīdzēt nezinot. “ Saņemtā atbilde bija:” Kad atradīsi, tu sapratīsi, ka esi atradusi to, ko meklē. “
Kārtraita sāka pētīt dokumentu mapītes. Dažas viņa arī atvēra, paskatoties, kas tur iekšā. Eštone gluži kā jusdama vairākas rāva viņai no rokām ārā, ar vārdiem, ka tās noteikti nav īstās un, ka Kārtraita nedrīkst zināt to saturu. Beidzot Kārtraita ievēroja, kādu mapīti uz kuras bija rakstīts SBFR . Kārtraita neizpratnē paķiķināja,dēļ neizprotamā burtu salikuma, bet tad no mapītes izšļuka Elvisa Preslija vaska figūras attēls. Tās pašas vaska figūras, kuru nesen nozaga no Tisso muzeja. “Mis Eštone? Man šķiet es atradu meklēto! “
