Stāsta nosaukums pagaidām ir maldiņošs , nekāds sakars ar tekstu PAGAIDĀM nav : ) Cerams , ka šis arī jums būs tik iemīļots kā iepriekšējais :) Paldies mīļie lasītāji !
Es stāvu pie vēstures kabineta. Līdz stundai dažas minūtes. Ir garais pusdienu starpbrīdis un visi kā traki nesās uz kafejnīcu. Jaunieši ir tik aprobežoti.. Tā vietā , lai aizietu uz ēdnīcu un normāli paēstu pusdienas , viņi skrien uz kafejnīcu , lai nopirktu bulciņas un kolas. Lai atkal stundas laikā pārsteigtu skolotājus ar kolas un mentosa eksplozijām. Ģeneāli !
-‘’ Bļāviens , Krista lasies malā . ‘’ man jau atkal uzbļauj Edgars. Protams , ko gan citu var pateikt. Tāda lieta kā pieklājība šajā skolā neeksistē , bet centīšos nesatraukties un nepiebāzt savu galvu ar tādām muļķībām , galu galā , pēdejais mēnesis , eksāmeni un viss , paliek sveika pamatskola !
-‘’ Mierīgāk . ‘’ es atbildēju Edgaram. Man viņa rupjības jau līdz kaklam. Viņš tikai nicinoši pavīpsnāja un aizgāja. Stāvēju pirmā stāva vidū un man apkārt gāja daudz , jo daudz jauniešu. Gandrīz katru no viņiem , vismaz no astotajiem un devītajiem es pazinu , bet viņi mani ? Nē , esmu taču par zemu tam. Es zinu , ka esmu pesimiste , bet man dzīvē vienkārši neveicās.
Vēl pēdējā stunda un mājās.
Izeju no skolas. Ir maija sākums un pavasaris mūs šogad lutina ne pa jokam. Silta saule un svelme jau tagad , pēc skolas. Ir divi dienā. Ceturtdiena. Šodien stundas beidzās ātrāk nekā parasti.
Es atceros ,kad pagājušo gadu ap šo laiku ar Annu bastojām stundas un peldējāmies Daugavā. Upēs ūdens , protams , ir auksts , bet patīkams. Pēc tam sauļojāmies zālītē un grauzām smilgas. Ak , atmiņas.. Anna ir mana labākā draudzene , jau kopš bērnudārza laikiem. Šobrīd man viņas šausmīgi pietrūkst , jo viņa ir Brazīlijā .. Ar vecākiem ceļojumā. Viņa man vakar atrakstīja: ‘’ Kristiņ , vēl tikai mēnesis un es būšu atpakaļ ! Nav jau tik daudz ! ‘’
Jā , viņai viegli teikt. Bet laiks iet tik lēni bez viņas. Viņa devās prom tikai pagājušo nedēļ , bet sajūta ir tāda, ka neesmu viņu redzējusi gadu, divus.
