local-stats-pixel fb-conv-api

Pazudušie #33

Mamma aizgāja uz centru. Nezinu ar ko un kāpēc , bet man vismaz tagad būs brīvs vakars. Ar Artūru ..

Jau kad durvis bija aizvērušās un vairs nebija ne miņas no pieaugušajiem , kāds pieklauvēja pie manas istabas durvīm. Ha ha , diez kas ..

-‘’ Ienāciet ! ‘’ es tēloju un smīnēju.

-‘’ Atkal jau mana māšele zīmē ? ‘’ Artūrs piegāja pie manis no mugurpuses , jo es sēdēju pie galda un zīmēju. Portretu.

-‘’ Tu jau zini , ka man nepatīk , ja mani sauc par māsu. Mēs esam pāris , ne miņas no kautkā radniecīga. ‘’ viņam atgādināju un turpināju iesāktos portreta smaidīgos lūpu kaktiņus.

-‘’ Tev ir talants , Krista ! ‘’ Artūrs skatīdamies uz manu darbu izteica komplimentus. Es pateicos un turpināju. Zīmēšana mani ievilka azartā.

-‘’ Krista , tev ir jāiet tālāk , jāturpina tas. Kautvai mākslas skolā .. ‘’ viņš atkal teica. Es domāju .. Saka , ka tas ir grūti , ka tā ir slodze. Un te , vietā kur es dzīvoju nav nekādas mākslas skolas. Tikai pulciņi , tādā gadījumā nē paldies.

-‘’ Man tāpat ir labi , Artūr. ‘’ es atbildēju un noliku pie malas zīmuli. Tad kad skatās ko es daru mani tas kaitina un es neko vairs nevaru.

Artūrs izgāja ārā. Nebija vēl īsti tumšs .

Es ielēdzu datoru un skaipu. Nekā jauna, nekā interesanta. Tie paši daži kontakti ar kuriem gandrīz vai nesarakstos , labākajā gadījumā – kas uzdots bioloģijā , vai rīt notiek matemātika. Tas arī viss. Skaipā ienāk Anna. Beidzot !

Piezvanu viņai ar video un sākam sarunu.

-‘’ Nu kā tad tev tur iet Brazīlijā ? ‘’ skaudīgi pajautāju , jo pati nekur citur , kā tikai pa savu apkārtni neesmu bijusi..

-‘’ Te ir tik forši... Kaut tu te būtu , mums būtu tik ideālas brīvdienas. Bezrūpīga atpūta un viss , kas vajadzīgs ! ‘’ viņa aizrāvās.

-‘’ Kad tu atgriezīsies vismaz uz Daugavu nopeldēties aiziesim ? ‘’ jautāju , jo zināju , ka atbilde būs jā , protams.

-‘’ Nē , piedod , Kristiņ , laikam šoreiz nesanāks.’’ Vai es pārklausījos ? Tas nemaz nebija man jādzird..

-‘’ Ko , kāpēc ? ‘’ es jautāju. Varbūt tas ir tikai ļauns joks , lai pārbaudītu , cik es attapība un ātri aizkaitināma esmu ? Lai gan Anna tāpat zin mani pietiekami labi.

-‘’ Redzi , es turpmāk varbūt nemaz nebūšu Latvijā. Mani vecāki domā pārcelties uz šejieni un es domāju , ka tā ir laba doma. Turklāt , es vakar vakariņās iepazinos ar vienu krievu , kura vecāki tagad pārceļas uz Brazīliju un jā , vecāki saka , ja mums labi viss iet , tad varbūt pēc gada es pat varēšu ar viņu būt kopā un precēties. Bet tas jau tikai tāds pieņēmums. ‘’

-‘’ Tad tu gribi teikt ,ka tagad mani pametīsi vienu ? Tu jau tā visu laiku ceļo apkārt , reti esi skolā. ‘’ sašutusi jau pacēlu balsi. Dažreiz mana labākā draudzene var būt tik nejauka !

-‘’ Piedod , bet tā ir. Man ir jādomā par savu nākotni un neviens jau nav teicis , ka mēs būsim draudzenes visu mūžu.’’

-‘’ Paldies. ‘’ nikni pasmaidīju un jau spiedu zvana nomešanas pogu , pirms Anna ātri kautko centās pateikt. Izgāju no skaipa un noliku datoru malā. Viss.

88 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Tikko sāku lasīt no pirmās daļas. Ceru, ka turpināsi, jo šķiet ļoti interesants stāsts. (:

0 0 atbildēt

super ;)

0 0 atbildēt