local-stats-pixel fb-conv-api

Pazudusi sāpēs. 18. nodaļa.1

116 0

Visu šo vakaru centos neievērot to saldo pārīti, kurš ļoti skaļi ķiķināja man pie auss. Es pat iegāju karaoke klubā, lai tikai uz brīdi aizmirstu par viņiem abiem. Nav patīkami, ja puisis, kurš tev patīk ir kopā ar kaut ko līdzīgu ielas meitai meiteni. Tas lika ļoti stipri vilties Ādamā.

Kas notika karaoke bārā? Nu mēs spēlējām patiesību vai risku. Kā jau vienmēr es izvēlējos risku, jo zinot brāļus viņi man uzdotu tādu jautājumu, kas liktu sarkt un mulst. It īpaši, ja viņi uzdotu to vispopulārāko jautājumu - kurš tev patīk? Šaubos vai es spētu atbildēt uz to jautājumu Ādama klātbūtnē, jo sāksim ar to, ka tieši viņš man arī patīk, kaut arī lika vilties.

Tātad es izvēlējos risku un tā kā mēs esam karaoke bārā un te neko citu nevar darīt kā tikai dziedāt, man lika izdziedāt dziesmu, kura man patīk. Labi, ka viņi neizvēlējās manā vietā ko dziedāt. Tas lika atviegloti nopūsties, piecelties un iet dziedāt. Man patika un šķiet, ka vēl joprojām patīk dziedāt, bet es to tik sen nebiju darījusi, ka tas lika man uztraukties, kad uzkāpu uz skatuves un izvēlējos dziesmu uz dullo. Sanāca kaut kāda mīlas dziesmas, kas nevar teikt, ka der šai situācijai, bet… labi nav svarīgi.

Tiklīdz iesākās melodija, es aizvēru acis un ievilku elpu. Centos sevi nomierināti. Man tikai jāatslābinās un viss ies savu gaitu. Atvēru acis un izlasot nosaukumu, pasmaidīju. Man zināma dziesma. Un kad sāku dziedāt, man vairs nevajadzēja skatīties uz vārdiem. Es pati visu atcerējos. Gadu atpakaļ šī bija mana mīļākā dziesma.

Šūpojos līdzi dziesmai, pagriezos, kad gribēju, pieliecos pie skatītājiem. Pat nokāpu no skatuves, lai riņķotu ap galdiem un dziedātu. Neskatījos ne uz Ādamu, ne uz Alisoni. Es tikai piegāju pie mūsu galdiņa un pacēlusi kājās Emmu un Denisu liku viņiem dejot. Emma kautrīgi ieķiķinājās, bet Deniss aizvilka viņu pa vidu zālei un tur jau viņi darīja ko paši gribēja, kamēr es saņēmusi Endžiju aiz rokas vilku uz skatuves pusi, kur viņa atļāvās lēkāt un dejot.

Pamanīju, ka daži pārīši arī pieceļas un sāku dziedāt vēl skaļāk, vēl labāk. Nevar teikt, ka mana balss skanēja perfekti, tomēr visiem patika un man bija labi. Vecā Nina atgriežas, lēnām, bet tomēr atgriežas.

Un tad es neapdomīgi uzmetu skatienu uz Ādama pusi. Viņš vēroja mani, kamēr Alisone ar Aleksi flirtēja. Šķiet, ka Alisone nevarēja sagaidīt nekādas uzmanības pazīmes no Ādama un pievērsās nākamajam upurim. Uzsmaidīju un beigu akordos, es apgriezos un nostājos kaut kādā pozā.

Viss apkārt cilvēki aplaudēja un es gribēju vēl vienu dziesmu izdziedāt, bet nezinu vai varu. Nē, es varu, bet vai drīkst? Ar ilgpilnu skatienu paskatījos uz DJ un tad nolikusi mikrofonu, nokāpu no skatuves. Lai kāds cits arī padzied.

-Nina, tu biji vienkārši perfekta!- pie manis pieskrēja Emma un apskāva.

-Nevajag pārspīlēt. Es pat iesildījusies nebiju,- klusām iesmējos.

-Tāpat bija labi un nestrīdies pretī vecākajiem cilvēkiem!- viņa sakrustoja rokas.

-Tu neesi vecāka,- jokojoties aizrādīju.

Emma gribēja kaut ko atcirst, bet starp mums parādījās mani brāļi, kuri mani apskāva no abām pusēm. Pasmaidīju. Gribētu, lai tā būtu visu mūžu. Gribētu, lai šis laiks apstājas un ļauj man izbaudīt šī mirkļa skaistumu pēc iespējas ilgāk, tomēr vienmēr, kāds visu šo sabojās.

-Tu dažās vietās pārāk augstu dziedāji,- Alisone teica.

Paskatījos uz viņu ar garlaicības pilnu skatienu.

-Neesmu dziedājusi četrus mēnešus, ko tu no manis gribi?- atcirtu.

-Neko, es tikai paziņoju,- viņa pasmīnēja.

Paskatījos uz Ādamu, kurš stāvēja nomaļus un šķiet, ka jutās neērti. Ceru, ka viņš jūtas neērti par to, ka atveda uz šejieni savu draudzeni, kura mums sabojā visu prieku. Ja viņš zināja kāda ir viņa draudzene, tad priekš kam viņu vilkt uz šejieni? Nu labi pieļaušu iespēju, ka Alisone viņu piespieda.

-Es taču zināju, ka tu gribēsi dziedāt,- Aleksis mani iedunkāja.

-Manuprāt, tu vienkārši uzminēji,- īgni atteicu.

Manu noskaņojuma bija sabojājusi Alisone.

116 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000
Kad nākamā ?
0 0 atbildēt