Tāds mini ievadiņš pirms nodaļas, kura būs šajās brīvdienās, pastāv tāda maza varbūtība, ka pat ātrāk... :)
PROLOGS
Pirmo reizi, kad viņu pamanīju, biju šokēta. Liekas, ka Ninu atbrīvoja no slimnīcas, bet ar norunu, ka viņa sēdēs ratiņkrēslā un daudz nekustēsies. Biju šausmīgi pārsteigta.
Un nu tagad viņa te sēdēja. Pie Ninas palātas. Vientuļa. Ratiņkrēslā. Meitenei ir nedaudz brūngana āda. Viņas tumši brūnie, nedaudz viļņainie mati ir izlaisti un sniedzas līdz pat viņas muguras lejasdaļai. Acis viņai ir tumši brūnas, kurās var redzēt nedaudz sāpju un cietsirdības. Viņas uzacis ir skaisti izliektas, gandrīz vai tāpat kā Ninai. Tai meitenei ir taisns, maziņš deguntiņš, kurš ir sarauts un es nesaprotu kāpēc - nepatīk kaut kas vai aizdomājusies, nikna. Plānas lūpas.
Viņa, pat ar visu ratiņkrēslu, izskatās iedomīga. Viņa izstaro negatīvu attieksmi pret visiem, ne tādiem kā viņa. Viņas acis naidā deg. Cenšos saprast šo meiteni, kas ir tik ļoti līdzīga Ninai un tajā pašā laikā tik atšķirīga, tomēr nesanāk. Viņas acīs neko vairāk par skumjām un dusmām nevar redzēt. Seja ir vienaldzīga. Viņa ir vienaldzīga.
Un viņa ir Ninas dvīņumāsa.
Īsti nesaprotu ko viņa te dara. Vai atnāca, lai apskatītu māsu, ko viņa pavisam nepazīst? Vai atnāca Edija dēļ, ar kuru neilgu laiku vasarā bija kopā un kurš tagad ir aizdomājies un ik palaikam aizgriežas, šķiet, lai neviens neredzētu viņa asaras? Ko viņa te dara? Ko šis iedomīgais skuķis te, pie velna, dara?
Jūtu, ka ar viņu būs smagi.
Diemžēl ir vēl, kas šausmīgāks par pašu Ninas dvīņumāsu, Inu. Ninas vecāki neatbrauca pie viņas. Nevienu pašu reizi šajā pusotrā mēnesī. Pat šodien, kad nolēma satikties pilnīgi visi, kas pazīst Ninu, lai nosvinētu Jauno gadu, viņi nav atbraukuši. Tas ir cietsirdīgi no viņu puses, nežēlīgi. Tā vien gribas Ninas vecākus satikt un iekliegt tiem sejā: "Nodevēji!". Vai tiešām ir tik grūti atbraukt pie savas meitas?
Kas attiecas uz Denu un Aleksi. Viņi katru otro nakti paliek slimnīcā, pluss vēl cenšas strādāt, lai pelnītu iztiku, jo viņiem nav ne jausmas, kur Nina rāva tik daudz naudas, lai pirktu ēdienu, maksātu par māju, elektrību un visu pārējo. Ninas istabā neviens neiet. Tur pat vēl joprojām stāv Ninas paklājs, kurš ir notraipīts ar viņas asinīm.
Uzbrucējs? Nē, viņš nav atrasts. Policija, protams, meklē, tomēr pagaidām nav nekādu norāžu uz to, kurš to varēja izdarīt. Policijai liekas, ka uzbrucējs tikai atnāca un uzbruka. Neko citu nedarīja, neko neņēma. Tas nebija zaglis, kurš Ninu netīšām ievainoja. Tas bija uzbrucēja mērķis - ievainot vai pat nogalināt Ninu. Par laimi, Nina nenomira. Pēdējā brīdī tika izsaukta ātrā palīdzība un veikta smaga operācija.
Es tikai ceru, ka Nina izveseļosies. Ceru, ka uzbrucēju atradīs un smagi sodīs, kā nekā viņš noteikti ir vēl vainīgs par to, ka Paulīnei no sākuma iedūra nazi mugurā un vēlāk tika sadurta kāja, Endžijai, pirms satikām Ninu, uzbruka, bet mani - izvaroja.
