Es pamodos mazliet ātrāk par Melāniju, tāpēc ātri devos uz dušu, galva arī sāp, šausmas, nevajadzēja vakar tik daudz dzert, tā es arī domāju. Labi, kad biju sakopusies uzvilku kaut ko mājīgu, devos atpakaļ uz istabu, bet Melānija vēl gulēja, domāju viņu nemodināt, bet aiziet leja paēst, tā arī darīju. Kad es biju nonākusi lejā, man priekšā stāvēja Melānija par ko es biju ļoti pārsteigta, jo viņa taču gulēja, pie tam, kā viņa vispār pagāja man garām, Reinis, un Daniels ar lielu torti, kas vienbalsīgi teica "Apsveicam 16.gadu dzimšanas dienā'. Neticami, ko tādu es negaidīju, biju tik pārsteigta, Biju sarkana, kā biete, devos visus samīļot, bet Melānija iečukstēja man ausī, ''dāvanas būs pēc tam''. Godīgi sakot man nemaz nevajadzēja dāvanas, tāpat bija ļoti labi, beidzot man ir 16, tikai ļoti pietrūka Amēlijas un Mammas, bet vismaz brālis bija. Torte bija tik skaista. Kad es biju beigusi stulbi stāvēt un smaidīt es jautāju : Ārprāts, kā jūs to visu paspējāt izdarīt? Un kā Melānij tu man pagāji garām?
Renis - Mēs agri ceļamies, visam pietika laiks.
Melānija - Pavisam vienkārši, kad biju maza, atradu šajā mājā slepeno eju, un tiku arī šoreiz pa viņu lejā.
Visi sākām smieties.
Kristiāna - Tiešām liels paldies mīļie, neko tādu negaidīju, pavisam nebiju gatava, viss ir skaisti, super.
Kad bijām katrs apēduši pa vienam kūkas gabaliņam, Melānija ātri piecēlās kājās un teica man :
Ātri ej sataisies, un dodamies, iziesim pastaigāties.
K - Nu labi, kā teiksi.
Ātri uzskrēju augša, saģērbos un tik pat ātri devos lejā, nepaspēju neko saprast, kā tikai sapratu to ka esam jau abas ārā un kaut kur dodamies.
K - Kur mēs ejam?
Melānija - Pa veikaliem, vajag mums jaunu apģērbu atrast, šodien takā ballīte ne?
K - šausmas, es tak naudu nepaņēmu līdzi,
Melānija - Nu un? Pat tad ja būtu paņēmusi, tu viņu iztērēt nevarētu, jo es tev neļautu, pie tam, tā būs, kā dzimšanas dienas dāvana.
K - Ai, Melānij, kāpēc tu tik laba pret mani?
Melānija - Jo tu man patīc, un tas neizbēgami.
Abas pasmējāmies.
K - Bet kas tad tajā ballītē būs, man nav draugu.
Melānija - Nezinu, bet kas būs tas būs.
Kad bijām nonākušas lielveikalā nu tik sākas lielais maratons, piemērišānās, smiešanās, kleitas meklēšana, kurpju meklēšana, un aksesuāru. Kad bijām to visu pulkstenis jau bija diez gan daudz, mēs devāmies mājās, piekusušas, bet toties labi pavadījām laiku. Kad bijām nonākušas mājās, abas paēdām, un devāmies uz savām istabām taisīties, drīz tā saucamā ballīte varēs sākties.
