Spelejos lidz vakaram ar mazo kucenu, kad pekshni izvanijas telefons, kur uzradijas, ka zvanitaja bija Liiza.
-Cau;
-Cau, ko tu dari, esi aiznemta?-, satraukusies prasija Liiza. Vareja just ka ir izpludusi asaras.
-Spelejos ar mazo, jauno kucenu. Kas nopietns noticis ar tevi?- ari es saku uztraukties par vinas un jautaju
-Tev jaatnak liidz manim. Gribu parunat.
-Ok, bushu pec 10-15 minutem pie tevi.- atbildeju Liizai un noliku klausuli.
Bija jau pavels pus devini un shija laika vecaki mani parasti nekur vairs nelaida ara. Pec laika pierunaju mammu un sarunaju, ka pec izrunashanas ardraudzeni atbrauks man pakal. Man tas iipashi nepatika, jo tad jutos, kaa mazs berns, bet nu vienalga pagaidam bija svarigi tikt pie Liizas.
Pec 10 minutem zvaniju pie Liizas majas durvim. Atvera vinas tetis, kursh jau laikam zinaja, ka bushu un ar smaidu ielaida mani ieksha.
-Liiza ir augsha sava istaba un gaida tevi-, ienakusi ieksha, piekodinaja draudzenes tetis.
-Labi. (:
Uzgaju uz otro stavu, kur bija draudzenes istaba, pieklauveju pie durvim un iegaju.
-Kas noticis sauliit, stasti. Man jau pa celam galva shaudijas dazadas domas.
-Es pat nezinu, ka tev to pateikt, kur nu vel vecakiem.
-Saki, man droshi, tieshi kaa ir.
Tad pec neilgas kluseshanas Liiza man beidzot atbildeja..
