local-stats-pixel fb-conv-api

Paula Kristiāna (9)9

448 1

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paula-Kristiana-8/678282

Tas galīgi nav pareizi! Kāpēc Guntars man ko tādu pateica? Jutos kā izsista no līdzsvara. Viņam taču bija jāredz, ka Lana pret viņu nav vienaldzīga. Viņa ir mana draudzene, un es nedomāju kaut ko atbildēt uz šo atzīšanos. Nevēlos, lai viņš sadomājas to, kā nav un nevar būt.

- Kur tu biji pazudusi? - Lana jau nāca mums pretī. Viņas acīs bija raizes, ieraugot, ka esmu kopā ar Guntaru.

- Aizgāju pakaļ aliņam, - uzreiz paskaidroju, parādot pudeli.

- Man arī tukšs, - viņa pacēla savējo, - Bet slinkums iet pakaļ jaunam, - šāds mājiens bija nepārprotams, cerēju, ka Guntars to šoreiz sapratīs.

- Esmu gatavs pakalpot, - viņš uzsmaidīja mums abām un apgriezās, lai dotos atpakaļ uz pirti.

- Man viņš tiešām patīk, - Lana beidzot atzinās savās jūtās. Laikam jau pirmais aliņš deva savu, un draudzene kļuva atklātāka, - Kā lai uzzinu, vai viņš domā tāpat? - viņa nopūšoties prātoja, - Varbūt palīdzēsi noskaidrot? - Lana lūdzoši raudzījās manī, jo viņā bija modusies cerība.

Kas šodien visiem ir? Es tiešām izskatos pēc meitenes, kas palīdz visiem ar visu tikt galā? Pašai nemanot, esmu kļuvusi par uzticības personu dažādiem cilvēkiem, kas savstarpēji nemaz tik labi nekomunicē, bet ar mani kaut kādā veidā spēj atrast kopīgu valodu.

- Lana, es neesmu pārliecināta, ka esmu īstais cilvēks, kas to varētu noskaidrot, - centos to pēc iespējas saudzīgāk pateikt.

- Bet izskatījās, ka Guntars ar tevi labprāt komunicē, - draudzene uzreiz iebilda, - Domāju, ka viņš noteikti būtu atklāts pret tevi, - Lana pārliecināti teica, - Pret tevi vispār ir grūti nebūt atklātam. Runājot ar tevi, vienkārši grūti melot, - draudzene bija kļuvusi ļoti vaļsirdīga.

- Paskatīsimies, - sapratu, ka labāk konkrēti šobrīd neatbildēt. Ja teikšu jā, viņa neliksies mierā, kamēr neaprunāšos ar Guntaru, bet, ja teikšu nē, viņa varētu šobrīd apvainoties, - Iespējams otrais aliņš man dos vajadzīgo drosmi, un tad es spēšu parunāt ar visiem par visu.

- Tu esi vienreizēja draudzene, - Lana diemžēl manus vārdus uztvēra kā piekrišanu, lai gan es galīgi tā nebiju domājusi.

- Es tev vēl neko nesolu, - nopietni teicu, - Paskatīsimies vai man būs tāda iespēja, un vai vispār Guntars ar mani vēlēsies runāt, - piebildu.

- Par ko runāt? - nemanot bija atgriezies Guntars, nesot apsolīto aliņu, - Lūdzu, - viņš jau attaisītu pudeli pasniedza Lanai, pieklājīgi uzsmaidot.

- Neko! - automātiski atteicu.

- Paula Kristiāna vēlējās tev uzdot pāris jautājumus, - Lana smaidot iebilda, jo pati bija ieinteresēta šajā sarunā, - Es labāk jūs netraucēšu, - viņa gandrīz vai palēcās no prieka, dodoties prom un atstājot mūs divatā. Kad draudzene gāja man garām, paspēju viņai spēcīgi iedunkāt par šo gājienu, bet viņa tikai turpināja smaidīt.

- Ko tad tu vēlies zināt? - arī Guntars nebeidza smaidīt, kaitinot mani arvien vairāk. Nopūtos, lai saņemtos un nesāktu trakot par neko.

- Kā tev patīk mūsu klases meitenes? - jau biju samierinājusies ar Lanas iejaukšanos, tāpēc uzdevu pirmo jautājumu, lai ievirzītos pareizajās sliedēs.

- Jāatzīst, ka šogad man viņas patīk daudz labāk, - tas bija nepārprotams mājiens manā virzienā.

- Pastāsti, ko tu domā, piemēram, par Signiju, Natāliju, Lanu un Līvu, - nejautāju uzreiz par vajadzīgo personu. Nolēmu noskaidrot viņa domas par visām manām draudzenēm, lai gan tas neiespaidos manu attieksmi pret viņām.

- Nu tev jautājumi! - Guntars iesaucās, - Tur jau vajadzēs visu vakaru, lai atbildētu, - viņš piebilda.

- Es nekur nesteidzos, - iedrošināju viņu, un tajā brīdī novibrēja mans telefons, - Es tikai atbildēšu zvanītājam, iespējams, ka mamma uztraucas.

Ieraugot ekrānā Mārča vārdu, sabijos. Viņš bija nolēmis rīkoties drošāk un uzreiz zvanīt. Zināju, ka viņš šobrīd vēro visas klātesošās meitenes, cenšoties saprast, kura ir slepenā.

- Tu necelsi? - Guntars redzot manu vilcināšanos, jautāja.

- Zvana māsa, - meloju, - Nevēlos ar viņu šobrīd runāt, - zināju, ka izklausos pārliecinoša, - Kā tur ir ar tām tavām domām par meitenēm, kuras iepriekš nosaucu? - iemetu telefonu atpakaļ somā un pievērsos puisim.

- Bet tās ir tikai manas domas, - pirms atbildēja, Guntars atgādināja, - Un tās ir tādas, jo pazīstu viņas visas jau vairākus gadus, - puisis piebilda.

- Es saprotu, - piekrītoši pamāju, bet nespēju nedomāt par telefonu, kas turpināja uzstājīgi vibrēt manā somā. Mārcis varēja būt ļoti uzstājīgs un nepiekāpīgs. To apliecināja nepārtrauktā telefona vibrēšana.

- Tātad, Signija, - Guntars apdomājās, pirms sāka runāt, - Viņa vienmēr ir dabūjusi visu, ko vēlas, jo vecāki vienīgajam bērnam neko nav atteikuši. Signija tiešām ir izlutināta un iedomīga, tomēr vairākkārt esmu pārliecinājies, ka viņa ir uzticama un laba draudzene. Lai arī draudzene viņa var būt tikpat laba, cik ienaidniece, - viņš piebilda, - Manuprāt, viņa iedala cilvēkus divās grupās. Vienā ir viņas draugi, otrā ienaidnieki.

- Šķiet, man paveicās, ka kļuvu par draudzeni, - iesmejoties iestarpināju.

- Galvenais, tāda arī paliec, - Guntars tikai pabrīdināja, - Bet Natālija bez Signijas nav iedomājama. Viņa ir vienīgā, kas nebaidās draudzenei teikt visu, ko domā. Šajā draudzībā nav tā, ka Natālija skraidītu Signijai pakaļ un tikai pakļautos viņai. Viņas abas ir vienlīdz spēcīgas personības, un veiksmīgi papildina viena otru. Arī attiecībā uz draugiem abām ir vienāds viedoklis. Tāpēc, ja ieriebsi vienai, tad automātiski iegūsi divus ienaidniekus, - Guntars nedaudz nodrebinājās, - Es pēc kāda neveiksmīga joka, divus gadus cīnījos, lai atgūtu viņu draugu ne ienaidnieku statusu. Tas tiešām nebija viegli.

- Izklausās baisi, - pat nespēju smaidīt, klausoties visā šajā stāstā, - Kā ar Lanu un Līvu? - beidzot dzirdēšu viņa domas par personu, kas man to lūdza noskaidrot.

- Līva ir spītniece, - Guntars uzreiz iesmējās, - Krišs viņu lenc jau vairākus mēnešus, bet viņa viņu ignorē. Tomēr es saprotu draugu, jo Līva ir forša un simpātiska meitene, tur es nevaru nepiekrist. Lana, manuprāt, ir ļoti klusa. Brīnos, ka šovakar viņa tik daudz runāja, laikam jau alus dara savu, - Guntars prātoja, - Lanu runājam var dzirdēt tikai stundās. Parasti, ja vēlos viņai kaut ko pajautāt, viņa samulst, tāpēc liekas, ka viņa ir ļoti kautrīga meitene.

Kautrīga? Tas nav īstais vārds. Viņa nespēj parunāt tikai tavā klātbūtnē, bet tu to pat nemani. Lai gan vēlējos to pateikt skaļi, tomēr nolēmu noklusēt.

- Bet visvairāk man tāpat patīc tu, - Guntars atzinās. Viņš stāvēja man tuvāk, kā uzsākot sarunu. Sarunas laikā nebiju pamanījusi, ka viņš ir tik ļoti pietuvojies. Šobrīd mūs šķīra vairs pāris soļi, un es zināju, ko viņš vēlas.

- Man jāpiezvana māsai! - ātri atkāpos, un pagriežoties gāju prom.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paula-Kristiana-10/678559

448 1 9 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 9

0/2000
tas Guntars nav īsti piesaistošs, tik nezinu kāpēc. :D
7 0 atbildēt

Tāda sajūta, ka tu būtu rakstījusi par mani un manām draudzenēm, jo gandrīz viss atbilst ;d

4 0 atbildēt
Kad naakamā?:)
0 0 atbildēt

Ar nepacietību gaidu vēl! : )

0 0 atbildēt