local-stats-pixel

Patvertne, 5.0

 48  0

Iepriekšējā daļa šeit.

Pie durvīm atskanēja kāda balss.

-Vai tur kāds ir? Lūdzu attaisiet durvis.- Kāda sieviete vaicāja.

Toms sabijās un pieleca kājās.

-Nedomā, ka ar šo viss beigsies, un nemaz nedomā kādam stāstīt.- Viņš piedraudēja Lailai.

Laila nekustējās no vietas.

-Es paslēpšos, tu ej, attaisi durvis, un ja prasa, kas ar tevi noticis, saki, ka ģērbjoties paslīdēji un sasities.- Viņš pielika viņai nazi pie kakla.

Laila pamāja ar galvu. Toms paslēpās vienā no duškabīnēm kamēr Laila cēlās kājās. Viņa ar trīcošām kājām aizgāja attaisīt durvis.

-Ak Dievs, vai ar tevi viss kārtībā meitiņ?- Sieviete gados jautāja.

-Jā, es vienkārši biju neveikla. Viss kārtībā. Durvis laikam bija ieklemmējušās.- Viņa asaras slaucīdama noteica.

Laila paspraucās garām sievietei atstājot viņu neizpratnē. Viņa pa taisno devās pie Semas.

-Kas tev noticis, viss kārtībā?- Sema ieraugot Lailu satraucās.

Lailai bija saplēsts krekls, mati izburzīti un acis izraudātas.

-Nekas nav kārtībā..- Laila histēriski sāka raudāt un iekrita Semai rokās.

-Stāsti, kas noticis, kurš tev nodarīja pāri!- Sema uzstāja.

Laila klusēja, viņa nevēlējās teikt, jo bija sabijusies, ka Toms kaut ko viņai nodarīs. Sema viņu nosēdināja savā gultā un aplika segu ap pleciem.

-Lūdzu stāsti, kas noticis. Tu izskaties vienkārši šausmīgi, vai kāds tev uzbruka?-

-Nevaru..-

-Lūdzu, man jāzin!-

-Es nevaru..- Lailai vienkārši nebija spēka pateikt neko vairāk.

-Es tev uztaisīšu tēju, nomierinies, un pastāsti, kas īsti notika. Varbūt man pasaukt tavus vecākus?-

-Nē.. nesauc nevienu!- Laila ieslīga Semas spilvenā.

Sema aizgāja uztaisīt tēju uz mazo virtuvīti, kas atradās blakus telpās. Toms ienāca virtuvē, izdzēra glāzi ūdens un gāja prom.

-Tom?- Sema uz viņu noskatījās aizdomīgi.

-Ko?-

-Kas notiek?-

-Par ko iet runa?-

-Vai tu kaut ko zini par to kas notika ar Lailu?-

-Nav ne jausmas..- Toms aizgāja prom.

Semai tas šķita ļoti savādi. Viņa pagatavoja tēju un atgriezās pie Lailas.

-Ņem, padzer. Kumelīšu tēja nomierinās tevi mazliet.- Viņa pasniedza Lailai lielu krūzi.

-Paldies.- Laila noslaucīja asaras un pasniedzās pēc tās.

-Ak Dievs kā tev trīc rokas.-

Laila paņēma tēju un iedzēra mutīti.

-Ja es kādam teikšu.. es nevaru..- Laila skatoties tējas krūzē nočukstēja.

-Man tu vari teikt. Lūdzu uzticies man, es nevienam neteikšu, ka tu man pateici! Es vēlos tev palīdzēt!- Sema apsēdās blakus.

-Apsoli?- Laila ieskatījās Semai acīs.

-Protams!-

-Tas bija..-

Sema nepacietīgi gaidīja atbildi.

-Es nevaru tev teikt.- Laila novērsa skatienu.

-Toms!- Sema izsaucās.

Laila satrūkās un viņai sariesās asaras acīs.

-Es nespēju tam noticēt.. tētis viņu nositīs.- Sema dusmīga pieleca kājās. -Nē, es viņu nositīšu!!!-

Laila nolika krūzi uz galdiņa, atgūlās un ietinās segā.

-Ko viņš ar tevi darīja?- Semai asaras sariesās acīs.

-Viņš mani centās.. izvarot.. un piedraudēja ar nazi..- Laila klusām noteica iegrimusi dziļi spilvenā, raudādama.

-Es viņu.. es nezinu ko es ar viņu izdarīšu, dzīvu aprakšu.. Es tūlīt būšu atpakaļ, paliec tepat, es pieslēgšu durvis katram gadījumam.-

Sema aizsteidzās pie tēva. Ieejot viņa kabinetā Sema ieraudzīja, ka Toms runā ar tēvu. Viņa aizcirta durvis.

-Necērt durvis metiņ.- Normunds noteica.

-Tēt, man ar tevi ir jāparunā!- Sema dusmīgā balsī uzstāja.

-Es nu došos..- Toms jau taisījās pamest kabinetu.

-Nē, paliec tepat. Tu ļoti labi zini par ko iet runa, tu izdzimteni!- Sema nostājās priekšā durvīm ar asarām acīs.

-Tā, kas te tagad notiek?- Normunds nopūtās.

-Tēt.. tu zini ko Toms izdarīja? Viņš savā dzīvē ir vārījis visādus sūdus, bet ko tādu, es no viņa negaidīju!!!-

-Par ko iet runa šoreiz?-

Toms palika ļoti nervozs. -Man tiešām jāiet!-

-Nē, dēls, paliec. Es gribu noklausīties kas Samantai sakāms!- Normunds uzrūca viņam.

-Šis izdzimtenis, kuru tu sauc par savu dēlu, tikko mēģināja izvarot Lailu!- Sema knapi turējās neiesist Tomam.

-Kādas muļķības..- Toms centās attaisnoties.

-Laila ir manā istabā, noraudājusies, ar saplēstu kreklu un knapi spējīga izdvest skaņu!! Kā tu paskaidrosi to!- Sema viņu piespieda pie sienas.

-Samantiņ, lūdzu izej ārā no kabineta.- Normunds piecēlās no krēsla un piegāja pie Toma knapi valdīdams dusmas.

-Kāpēc? Es vēlos redzēt kā viņš cieš!-

-Lūdzu..- Normunds palūdza ar sakostiem zobiem.

Sema izgāja. Viņa nepalika pie durvīm klausīties, bet aizgāja pie Lailas.

-Tu apjēdz ko tu esi izdarījis?- Normunds jautāja Tomam.

Toms neko neteica pretī.

-Es tevi nositīšu. Tu esi tādus sūdus vārījis.. jā es vienmēr pieveru acis. Bet ne šoreiz. Runa iet par izvarošanas mēģinājumu.-

-Bet es viņu neizvaroju!!- Toms dusmīgi noteica.

-VIENALGA VAI IZVAROJI VAI NĒ, BET TU MĒĢINĀJI!!!!- Normunds uzbļāva uz viņu. -Tu esi pievīlis mani. Es centos tevi izaudzināt par labu cilvēku, es tev devu visu, es tev devu iespējas, es tev pat piedevu par lietām, par kurām man nevajadzētu. Un tā tu atmaksā? Tu esi nodevis mūsu uzticību. Un TU par to samaksāsi!-

Toms nervozs apsēdās krēslā.

-Celies kājās tu maitas gabals. Respektē mani, kad es ar tevi runāju.- Normunds parāva Tomu aiz rokas. -Nāc, mēs ejam. Nokārtosim šo lietu citur!-

Normunds aizveda Tomu uz patvertnes daļu, kurā atļauts ieiet tikai autorizētam personālam.

...

-Kas tagad notiks?- Laila vaicāja Semai.

-Mans tēvs par to parūpēsies, neuztraucies, Toms netiks sveikā cauri ar šo!-

-Skaidrs..-

-Jūties labāk? Varbūt kaut ko vēlies, vai varu kā palīdzēt?- Sema viņu apskāva.

-Nē, pašlaik nē. Es iešu uz savu istabu.. gribu pabūt viena.- Laila piecēlās kājās un lēnām izgāja pa durvīm.

Sema tikai noskaījās bezpalīdzīgi.

Izmantotie avoti:
http://my messed up brain
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000