local-stats-pixel

Patrīcija (14)15

384 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Patricija-13/669969

- Valērija, - sieviete cēli sniedz pretī roku, smaidam neizzūdot no sejas.

- Patrīcija, - arī es centos pasmaidīt. Šīs sievietes klātbūtnē, pārliecība par sevi zuda. Ja pirms stundas man likās, ka izskatos vienkārši perfekti, tad blakus Valērijai jutos kā pelēkā pele. Neredzama un vienkārša.

- Kā tev iet? - Valērija, veltot Leonam koķetu smaidu, jautāja.

- Ļoti labi, - to sakot, Leons pievilka mani sev klāt. Viņa ķermenis ne uz mirkli nebija atslābis. Es jutu, ka viņš vienkārši nespēj noslēpt savas emocijas, - Un kā tev pašai? - viņš pieklājīgi pajautāja.

- Tagad esmu nolēmusi atgrieztie Latvijā, - Valērija zaglīgi uzmeta skatienu Leona rokai, kas atradās man ap vidukli, - Pēdējos gados esmu visus spēkus veltījusi karjerai, un beidzot varu atpūsties.

- Vairs nevēlies būt par augstās modes modeli? - Leons neticīgi jautāja. Tagad es sapratu, kāpēc viņa ir tik pašpārliecināta un nevainojama.

- Es jau divus gadus to vien daru kā ceļoju pa visu pasauli, - Valērija atzinās, - Gribās atrast kādu, kas mani sagaidītu mājās pēc grūtas darba dienas vai nedēļas. Gribās ģimeni un, jā, man gribās bērnus.

- Tas skan neticami, - Leons atteica. Viņa balsī bija dzirdams rūgtums, par kuru varēju tikai nojaust. Es nezināju, kas īsti ir bijis starp šiem diviem cilvēkiem, bet tā spriedze nebija zudusi ne uz mirkli.

- Cilvēki mainās, - Valērija nenovērsa skatienu no Leona. Šajā brīdī es sajutos lieka. Jutu, ka viņi nepasaka visu tikai manis dēļ.

- Es aiziešu uz dāmu istabu, - centos pēc iespējas pieklājīgāk paskaidrot, iejaucoties viņu sarunā.

- Es tevi gaidīšu, - Leons negribīgi mani atlaida. Valērijas sejā parādījās apmierinātība par to, ka dodos prom.

Man galīgi nevajadzēja uz tualeti. Es vienkārši labprāt aizbēgtu no šīs ballītes, lai ieelpotu svaigu gaisu, bet sākumā es vēlējos nomazgāt rokas.

Ilgi pētīju savu atspulgu spogulī, salīdzinot sevi ar tikko satikto sievieti. Kāpēc Leonam viņa bija tik svarīga? Kāpēc viņš tā saspringa, tikai ieraugot viņu? Kas viņus abus ir saistījis, un kāpēc tas tika pārtraukts? Un kāpēc mani vispār uztrauc šīs attiecības? Viņš ir mans priekšnieks, bet es viņa pavadone uz vienu vakaru. Mūs saista tikai darba attiecības, un Leons to noteikti jau viņai ir izstāstījis. Viņš noteikti bija tikai pieklājīgs, nepieminot to manā klātbūtnē. Nekas, tagad viņam ir visas iespējas paskaidrot Valērijai, kas esmu es, un kas mūs saista.

- Tu vari droši atgriezties, - no pārdomām mani iztraucēja tikko iepazītās sievietes balss.

- Es drīz būtu gājusi, - uzreiz atteicu. Nevēlējos, lai viņa domā, ka es pametu abus, jo jutos lieka.

- Viņš man nekad nav spējis pretoties, un šodien sapratu, ka joprojām nespēj, - Valērija augstprātīgi atteica.

- Un kāpēc, lai mani tas uztrauktu, - nesapratu šo viņas uzbrukumu. Es taču pat nepretendēju uz Leona simpātijām.

- Es nezinu, cik ilgi jūs esat kopā, bet mani tas arī neuztrauc, - Valērija noteica. Uz brīdi es gribēju viņu pārtraukt, bet savaldījos, un nolēmu vienkārši uzklausīt, - Mēs kopā bijām gandrīz trīs gadus. Ja ne mans darbs, tad būtu arī apprecējušies. Es zinu, ka viņš nav mani aizmirsis.

- Nu to zina tikai viņš, - atteicu, un devos prom, neļaujot viņai vairs neko iebilst. Man nebija jāuzklausa viņa, man vispār nebija jāzina, kas abus saistījis, un kāpēc viņi izšķīrās. Tā ir mana priekšnieka dzīve, ne mana.

Tālumā ieraudzīju Leonu. Viņa ķermenis nebija atslābis. Es redzēju, ka viņš šobrīd ir uzvilkt, lai gan sarunājās ar kādu vīrieti. Nevēlējos traucēt Leonu šādā brīdī. Priekšnieks mani nav pamanījis, tāpēc es varu nozust vēl uz kādu pusstundu.

Pagriezos un devos uz iepriekš noskatīto vietu ārpusē. Vakars bija patīkami silts, un man nevajadzēja pat mēteli. Ejot pa celiņu uz lapenes pusi, apkārt valdīja pavasara smaržas. Dzirdēju kā Daugava strauji plūst, steidzoties uz jūru. Upe lauza savu ceļu, jo ledus vēl nebija nokusis, un tas ik pa brīdim sasitās, lūstot uz radot īpašas skaņas. Daba mostas, un pavasaris arvien vairāk pārņem visu apkārtesošo.

Lapenīte bija iekārtota tādiem vientuļniekiem kā man. Te uz koka soliem bija salikti mīksti spilveni, bet uz viena no galda stūriem, atradās rūpīgi salocīti plediņi. Īpašnieki noteikti jau pieraduši, ka šādos pasākumos atrodas kāds, kas vēlas ieelpot svaigu gaisu.

Sēžot un cenšoties pārdomāt vakara gaitu, pēkšņi sagribējās uzpīpēt. Neesmu pīpējusi, kopš paliku stāvoklī ar Mariju, bet šajā brīdī būtu priecīga, ka kāds man iedotu cigareti. Par to varēju pasapņot, jo te nebija neviena, kas piepildītu šo vēlmi.

- Tev tas pasākums liekas pārāk garlaicīgs, - jautāja rupja un piesmakusi balss. Šo balsi nevarēja sajaukt ne arvienu citu.

- Pasākums ir ļoti jauks, - pagriezos, un smaidot teicu, - Vēlējos ieelpot svaidu gaisu, - paskaidroju.

- Redzēju, ka iepazinies ar Valēriju, - Ķēniņa kungs atzina, - Viņa ir Leona bijusī līgava.

- Tā jau es sapratu, - nesapratu kāpēc Leona tētis sāk runāt par šīm attiecībām, - Pirms četriem gadiem viņi gandrīz apprecējās, - Jānis piebilda. Tagad es atminējos, ka tajā laikā samērā nesen biju sākusi strādāt pie Leona. Bija periods, kad viņš bija vienkārši neciešams. Tajā laikā biju gatava vienkārši aiziet no darba, priekšnieka nejaukās attieksmes dēļ. Tomēr man vajadzēja naudu, un es nevarēju atļauties darbu zaudēt. Tas bija aptuveni viens mēnesis, pēc tā, Leons saņēmās, un sāka izturēties kā iepriekš. Droši vien tieši tāpēc ne es, ne Signe tik ilgi nespējām iegūt priekšnieka uzticību. Viņš laikam nespēja noticēt nevienai sievietei.

- Toreiz viņa izvēlējās modeles karjeru, ne manu dēlu, - Jānis paskaidroja, nemaz nepaprasot vai mani maz tas interesē, - Tas Leonu pamatīgi salauza.

- Kāpēc jūs man visu to stāstāt? - pajautāju tieši un atklāti.

- Es taču neesmu akls, - Ķēniņa kungs atbildēja, - Es redzu, ka mans dēls pret tevi nav vienaldzīgs, tomēr zini, ka Valērija tik vienkārši nepadosies.

- Tēvs, - Leons dzirdēja tēva pēdējos vārdus, tāpēc ātri pārtrauca mūsu sarunu, - Mamma tevi ir izmeklējusies. Viņa sāk uztraukties.

- Tad jau man jādodas tā trakā sieviete nomierināt, - Jānis jokojot teica, un steidzās atpakaļ un viesu namu.

- Piedod, man gan par tēvu, gan Valēriju, - Leons klusi atvainojās, lēnām tuvojoties man.

Uzpūta neliels vējš, un man pār ķermeni pārskrēja trīsas.

- Viss kārtībā, - paberzēju rokas, cenšoties tās sasildīt.

- Nenosalsti, - Leons straujāk pienāca, paņemot vienu pledu no galda un apsedzot ar to manus plecus, - Nevēlētos tevi aizvest mājās slimu.

- Es jau domāju atgriezties iekšā, - iebildu, tomēr pateicīgi ietinos siltajā un mīkstajā sedziņā.

- Par to, ko teica tēvs, - Leons nedroši atgādināja man sarunu ar Ķēniņa kungu.

- Tev nekas nav jāpaskaidro, - redzēju, ka viņam tas nav viegli, tāpēc nevēlējos neko uzspiest. Ja viņš vēlēsies, tad gan jau kādreiz man visu paskaidros. Es netaisos Leonam kaut ko uzspiest.

- Viss, ko viņš teica, ir pilnīga taisnība, - Leons atzinās, - Pilnīgi viss, - viņš uzsvēra pēdējos vārdus, apstulbinot mani vēl vairāk. Neticīgi pacēlu acis, un raudzījos viņā. Vai tiešām viņš šobrīd atzīstas simpātijās pret mani?

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Patricija-15/670375

384 0 15 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 15

0/2000

Es nezinu, kā tas viss beigsies, bet nedaudz atmiņā uzsit Elizabeti ! emotion

5 0 atbildēt

Jesss! Tā gribēju, lai pienāk šis mirklis emotion

4 2 atbildēt

Jā.

Atbildu uz Patrīcijas jautājumu.. ;D

4 2 atbildēt

Tavi stāsti ar vien vairāk fascinē, tā tik turpini. :) ehh kā patīk katru stundu pārlapot spokus un paskatīties vai nav kāds jauns gabals. :)

2 0 atbildēt
Man labāk patīk Kristofers, bet nu labi. Galvenais lai viņa nepaliek ar Reini ;dd
3 1 atbildēt

Es katru stāstu izbaudu atsevišķi un priecājos. Grūti vienmēr sagaidīt nākošo daļu. Dažreiz vēlos, kaut būtu atklājusi stāstu, kad tas jau ir galā, tad vismaz var visu uzreiz izlasīt :)

2 0 atbildēt

Piedodiet, ka vakar neiepriecināju. Man vajadzēja atpūsties un gūt iedvesmu emotion

3 2 atbildēt

kad nākamā?

3 2 atbildēt

Nē,nē,nē. Man labāk Kristofers... :D If you know what i mean.

4 3 atbildēt

lol mans vards pasakai ,piesaistija manu uzmanibu:"D

2 2 atbildēt

pirmkaart, jau rakstu, bet nav jeegas turpinaat, jo neviens nelasa, un domaa ka no iesacejiem jagaida kas tads ko raksta zanda. otrkaart, nu te es gaidiju biskin kko lidzigu ka Katrina, bet nu mani neaizrava, bet tomer apskauzu zandu, ka vinai ir talants rakstit, tapec neko neaizliedzu, drosi turpini.  emotion

2 8 atbildēt

Zanduchii ... emotion ... es nezinu. Man patika Katrīna, bet šis nav ... emotion ... INTERESANTS stāsts. emotion

0 8 atbildēt