local-stats-pixel fb-conv-api

Patiesība par "Prāta vētras" jauno filmu9

170 8

ĪSTIE mūziķi un patiesas mūzikas cienītāji sapratīs.

Dāmas un kungi, tas brīdis ir klāt! Mēs jau sen to gaidījām, un nu tas ir noticis – mūsu kultūra un māksla ir sasniegusi jaunu zemāko punktu savā pastāvēšanas vēsturē, turklāt rekords ir uzstādīts tāds, kuru būs ārkārtīgi grūti pārspēt. Tātad, draugi, visi ziņu portāli, nu jau vairākas dienas ziņo, ka ir tapusi dokumentālā filma par grupu „Prāta Vētra”. Tas tik ir jaunums – laikmetā, kad sabiedrība ir pārgurusi no dokumentālajām filmām par Noru Bumbieri, Kārli Zariņu, Jāni Zāberu, Līviem un citiem, patiesi talantīgiem cilvēkiem, šī ziņa, ir gluži kā septiņi soļi gaisa, elpotājam palēnām tuvojoties sausajai atejai. Filmas preses relīze vēsta:

„Šis ir dokumentāls stāsts par četriem draugiem. Par četriem atšķirīgiem, taču sirdī līdzīgiem skolas biedriem. Viņi piedzima septiņdesmito gadu vidū, izauga ar padomju multenēm un tukšajiem veikalu plauktiem, mūsu valsts neatkarības priekšvakarā izveidojot jaunu grupu «Prāta vētra» (BrainStorm). Pirmo reizi grupa filmā atklāti stāstīs par kopā būšanu, krīzēm un prieka brīžiem. Par rietumiem un austrumiem. Šī būs iespēja būt klāt grupas jaunākā albuma tapšanas procesos Berlīnē un redzēt vēsturiskus kadrus no arhīviem.”

Taču šis nav īstais stāsts. Šis ir vājš mēģinājums noslēpt patiesību, un šeit es Jums nākšu palīgā. Man ir izdevies iegūtoriģinālo, sākotnēji plānoto, dokumentālās filmas scenāriju, kuru šeit publicēšu, bez skaista PR, vai politkorektas tukšu salmu kulšanas.

Filmas pirmie kadri demonstrē psihoterapeita kabinetu. Uz kušetes, embrija pozā sarāvies, guļ Māris Mihelsons, un raudulīgā balsī stāsta, cik ļoti viņam dzīvē nav paveicies. Viņš, kopš bērnības ir vēlējies būt labs pianists, ja ne Harija Baša vai Viestarda Šimkus, tad vismaz Raimonda Paula vai Ulda Marhilēviča līmenī. Taču viņa talants ir bijis stipri limitēts, tādēļ viņš nav spējis sasniegt neko vairāk, un, pats būdams viduvējība, ir iestrēdzis starp bezcerīgiem un beztalantīgiem pseido-māksliniekiem, kas viņu dzen izmisumā. „Es neesmu pietiekoši talantīgs, lai spēlētu labu mūziku, taču esmu pārguris vilkt aiz sevis tos pārējos ākstus, kuriem talanta nav pat tik, cik man! Palīdziet man! Es gribu atpakaļ uz elli! Visas Sātana spīdzināšanas ir nieks, salīdzinājumā ar to, ka man katrā koncertā jāspēlē šis debilais sviests!” Seko vēl minūtes 15 gaudošanas par to, cik grūti ir būt „vienacainam karalim aklo zemē”.

Filmas otrais sižets mūs pārnes uz Rīgas Cirku. Skatam paveras bariņš punduru, kas gatavojas vakarā paredzētajam šovam. Visi mazie cilvēciņi kustas sinhroni, veidojot deju figūras, bet viens no punduriem krīt ārā no kopējā ansambļa. Viņš nekādi nespēj trāpīt ritmā, pinas pats savās tizlajās kājelēs un bojā pārējiem mēģinājumu, līdz šova vadītājs viņu nodzen malā, kur kameras pievēršas viņam. Tas ir Kaspars Roga. Viņš sāk stāstīt, kā totāls ritma izjūtas trūkums un niecīgais augums viņam ir traucējis piepildīt savu sapni, kļūt par profesionālu dejotāju, tā vietā piespiežot spēlēt bungas „Prāta Vētrā”. Viņš sūdzas: „Es neprotu skaitīt tālāk par četri, tāpēc visas „Prāta Vētras” dziesmas ir 3/4 vai 4/4 taktsmērā. Un to pašu man ir ļoti grūti nospēlēt, jo reizēm sajūk! Kā tur bija? Viens, divi... četri, trīs? Nē... Redziet, jau sajaucu!” Balss aiz kadra jautā, vai viņš izvēlētos citu ceļu, ja būtu tāda iespēja. „Nē, cita ceļa nevar būt. Sātans mūs atsūtīja uz zemi, lai mēs pazeminātu standartus klausītājiem. Lai viņi aizmirstu par Imantu Vanzoviču, Opus Pro un Pērkonu! Mūsu misija ir debilizēt tautu, un pagaidām mums tas neslikti izdodas. Taču es, kad esmu mājās, mēdzu staigāt rozā zeķubiksēs un čībiņās, ja man būtu labāka ritma izjūta, es noteikti vēlētos dejot baletu. Tiesa, esmu pārāk sīks, lai ko sasniegtu nopietnajā baletā, taču punduru dejas cirkā arī ir mākslinieciski augstvērtīgākas par „Prāta vētras” mūziku”.

Starp šo un nākamo filmas sižetu ir neliela pauze, kas demonstrē patiesi šaušalīgus skatus. Tā ir elle. Uguns jūrā mokas grēcīgās dvēseles. Taču ugunīgā okeāna pašā vidū ir sala, uz kuras aug palmas un izskatās ļoti patīkami. Taču priekšstats ir mānīgs – neviena no nomocītajām dvēselēm pat nemēģina uzrāpties uz šīs salas, dodot priekšroku mūžīgām ciešanām svelmē. Un ne bez iemesla – šī vieta ir rezervēta Gundaram Maukševicam, kurš ir notiesāts, uz mūžīgiem laikiem dzīvot uz šīs salas, un klausīties „Prāta Vētras” daiļradi. Katru reizi, kad viņš mēģina izglābties, lecot ugunīgajā okeānā, viņš tiek atmests atpakaļ, un „Spogulītis” vai „Lidmašīnas” tiek pagriezti skaļāk. Tas ir pats elles mocību epicentrs, mūžība ar „Prāta vētras” dziesmām. Un, lai padarītu ciešanas vēl nepanesamākas, tieši virs Mumiņa galvas rēgojas plaukts ar kompaktdiskiem. Tur ir viss - Mocarts, Bēthovens, The Beatles, Deep Purple... Taču viņam nekad nav lemts to aizsniegt, un viņš raud izmisumā, kamēr maigi gejisks vokāls fonā smilkst „.. starp divām saulēm izvēlēties...”

Nākamie dokumentālās filmas kadri mūs aizved uz Rīgas Zoodārzu, kur mēs meklējam Jāni Jubaltu. Filmēšanas grupa sastop viņu terārijā, laizot varāna ānusu. „Vienmēr esmu vēlējies būt līdzīgs savam bērnības elkam – krokodilam Genam! Šķiet, saikne ar šiem radījumiem man ļauj labāk saprast savu šīs pasaules elku – Vladimiru Putinu!”, saka Jubalts, demonstrējot Georga lentīti, kas košā pušķī apsieta viņam ap peni. „Mani vienmēr ir fascinējuši spēcīgi vīrieši, tādi, kā Vladimirs!”. Kameras pavēršas uz sienu, pie kuras piekārts milzīgs Putina portrets, bez krekla. Uz portreta sejas skaidri saskatāmas izkaltuša ģenētiskā materiāla paliekas. „Vienmēr esmu sapņojis būt zaldāts! Tāpēc es skuju galvu – lai būtu kaut drusku līdzīgs tiem skarbajiem puišiem formās! Kad Vladimirs mūs uzaicināja spēlēt krievu armijas festivālā, man drusku iespruka biksēs! Tur varēja redzēt tik daudz skaistu vīriešu! Un viņos ir tāds spēks, mmmm.... Kad latviešu tauta mūs beidzot nosvilps no skatuves, es noteikti iestāšos Krievijas armijā!”

Nākamie filmas kadri mūs ieved drusku noplukušā dzīvoklī. Istabas vidū atrodas liela vanna, kurā kails guļ Renārs Kaupers. Viņš ir saķēris starp pirkstiem savu niecīgo krāniņu, un izmisīgi mēģina to dabūt erekcijas stāvoklī. Ap vannu riņķī stāv Lauris Reiniks, Nikolajs Puzikovs un Arstarulsmirus, kuri ar slaidu loku čurā virsū Kauperam. Taču Renāriņam neizdodas dabūt savu pipucīti darba kārtībā. „Eh, eh, eh, nu taču... Laurīt, iecissā man mutē!” Joprojām neizdodas. Pēkšņi atsprāgst durvis, un istabā, kā vējš, iebrāžas Guntars Račs. Tieši pirms 665 dienām viņš bijis kārtējā vizītē pie Sātana, un viņam sākušās priekšlaicīgas dzemdības. Sātana sperma grauž viņa zarnu traktu, un laužas ārā. Guntars steidzīgi novelk bikses, uzrāpjas uz vannas malas, un sāk spiest. Brūngani dzeltenīga masa, kurā saskatāmi nesagremoti riekstu un kukurūzas gabaliņi lēnām slīd pa apakšā guļošā Kaupera krūtīm. Beidzot viņa čurītis ir stalti izslējies visā 4cm garumā, un viņš ir gatavs pieņemt dzemdības. Un lūk, starp Guntara ekskrimentiem kaut kas sāk kustēties! „Skatieties!” sajūsmā spiedz Renārs, „Man ir divi dēli! Viņi noteikti turpinās manis iesākto, talanta viņiem nevar būt, tāpēc, apsoliet, ka atbalstīsiet viņus, un palīdzēsiet tālāk debilizēt klausītājus! Carnival Youth, būs atbilstošs nosaukums, stulbai un beztalantīgai grupai, kura turpinās „Prāta Vētras” iesākto, kad Lucifers mūs būs pasaucis atpakaļ uz elli!”

Pēdējie filmas kadri rāda intervijas ar cilvēkiem, kuriem trūkst vairāku hromosomu, un tie sajūsmā stāsta, cik lielisks ir jaunais „Prāta Vētras” albums. Viņu muldēšana lēnām pārtop nesakarīgā troksnī, kamera attālinās un ceļas augstāk. Kamera paceļas pāri pilsētai, iziet stratosfērā, pēc tam – atklātā kosmosā, tad ārpus mūsu galaktikas robežām, līdz apstājas pie kāda miglāja, uz kura malas sēž Aivars Brīze, Dainis Virga un Jānis Grodums. Viņi sūc viskiju, smēķē cigaretes, skumji noskatās uz lejā notiekošu un klusi dungo: „Daudz zābaku pa manu zemi staigā...” Tad viņi pieceļas, saskatās, pagriežas un aiziet, aiz sevis atstājot pāris izsmēķus un saburzītu flaijeri: „Šovakar Paradīzes rokklubā: Džimijs Hendrikss”.

Autors - manas grupas CASCAVEL budnzinieks!

170 8 9 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 9

0/2000

Tvaika ielā izlaidums? 

6 0 atbildēt

Klausoties Manowar nesaprotu, kā šo popsiņu grupu daži var klasificēt kā rokgrupu emotion

4 0 atbildēt
Man tev ir jautājums... Tu kkur esi saspiedis smadzenes?
5 1 atbildēt

sarkasms ir veselīgs emotion

3 0 atbildēt

Interesanti, interesanti, bet es nekādīgi nesaprotu, kā Guntars Račš kopojoties ar sātanu varēja piedzemdēt kaupera dēlus. emotion

2 0 atbildēt

Interesanti emotion

1 0 atbildēt

Kādam ātros jāsauc. Sen tādu murgu neesmu lasījusi...

1 0 atbildēt