local-stats-pixel

Paslēpes.5.1

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paslepes-4/646390

-Viņa izdarīja abortu?- Ritvars vaicāja un es pirmoreiz viņa balsī dzirdēju apjukumu. Taisnību sakot, es jutos pazemojoši, jo savā ziņā Ritvaram nebija nekādas daļas ne gar to, kas bijis starp mani un Ģirtu un mūsu bērnu, ne gar to, kas noticis manā pagātnē. Es pierāvu ceļus pie zoda un tukši skatījos jūrā. Es apspiedu vēlmi palūkoties uz Ģirtu, baidījos sajust to pieķeršanos un mīlestību, ko agrāk.

-Nē,- es atbildēju Ģirta vietā,- Man bija spontānais aborts. Tas arī viss.

-Nu, man ir teikts kaut kas cits,- Ritvars demonstratīvi pievērsās Ģirtam,- Nevēlies viņai pastāstīt?- viņš ar zodu pamāja uz manu pusi.

-Adrija, tu runāsi ar mani vai nē?- Ģirts nelikās manām Ritvara ieinteresētību un puiša pelēkās acis lūkojās manējās. Beidzot es pamāju ar galvu un piecēlos kājās. Notīrīju smiltis no džinsiem un sekoju Ģirtam, kurš devās kāpu virzienā, kur bija spilgti zils soliņš. Paskatījos uz atpakaļ un pamanīju, ka Ritvars sēž turpat un domīgi mūs vēro.

-Darīsim tā,- Ģirts ierosināja, skatoties man acīs,- Es nepazīstu tevi un tu nepazīsti mani. Starp mums nekas nav bijis, nav un nebūs. Visa pagātne ir aizmirsta.- viņš noplātīja rokas un vēroja manu reakciju. Pamāju ar galvu un pagriezos, lai dotos prom, kur mani pa ceļam pārtvēra Ritvars.

-Varam parunāt?- puisis pajautāja un aplika roku man ap plecu. Paskatījos uz Ģirtu, kurš pa kāpām kāpa augšup, lai dotos prom un mūs nemaz nemanīja. Ļāvu puisim sevi vest un mēs apsēdāmies turpat, kur iepriekš.

-Es zinu, kādu, ar ko tu vari parunāt,- Ritvars ierunājās un es sajutos tā, it kā ar mani runātu nevis Ritvars, bet Otto. Šajā tonī, kas atgādināja tēvu, ar mani runāja brālis.- Redzot tavu reakciju, es sapratu, kam tu esi gājusi cauri.

-Ā,- es tikai nožāvājos un turpināju blenzt jūrā. Visas emocijas bija pazudušas. Es spēju tikai košļāt lūpu un skatīties prom. Ģirts vienkārši gribēja aizmālēt visu mūsu pagātni. Visu. Tik vienkārši, it kā tas nebūtu noticis.

-Ritvar?- es puisi uzrunāju. Ritvars paskatījās uz mani.- Varu jautājumu?

-Jā.-

-Kāpēc tevi tas interesē?-

-Kas tieši?- Ritvars nesaprata.

-Tas, kas ir starp mani un Ģirtu.- es ielūkojos viņa acīs,- Tu savādi reaģēji.

-Man ir personiskas intereses,- puisis nomurmināja un piecēlās kājās. Viņš atkal pastiepa rokas un palīdzēja man piecelties. Manas kājas sapinās un es paklupu, bet Ritvars, lai mani uzķertu, aplika rokas man ap vidu.

-Ko tu ar to domā?- es nesapratu un, kad grasījos atlaist rokas, ko automātiski biju apvijusi viņam ap kaklu, puisis maigi mani noskūpstīja.

-Tu esi mana interese,- puisis maigi uzlika rokas man uz vaigiem,- Pēc tā,ko es dzirdēju no Ģirta, man radās vēlme tevi ieraudzīt un iepazīt.- viņš vēlreiz mani noskūpstīja, ar lūpām maigi noglāstot manējās,- Zinot,kam tu esi gājusi cauri...

-Tur nav tikai tas,- es viņam iebildu,- Nekas nenotiek tāpat vien.

-Tiesa,- Ritvars atzinās,- Es gribēju ieriebt Ģirtam.

-Par ko?- es jautāju un šoreiz es biju tā, kas sniedzās pēc skūpsta.

-Uzzināsi,- puisis noņurdēja un uzcēla mani sev virsū. Diemžēl viņš nebija rēķinājies ar manu svaru, jo mēs abi iekritām smiltīs un smējāmies kā mazi bērni.

Turpināums parīt.emotion

214 1 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 1

0/2000

omg veeeeelll LUUUDZUUU ES KUUSTUU

kad nakamaa?

2 0 atbildēt