No parastas pasēdēšanas pie jūras ar draugiem, pasākums izvērtās par lielisku ballīti pusnaktij. Izrādās, es pazinu tikai dažus no sanākušajiem un bija patīkami iepazīt jaunus cilvēkus, kurus ikdienas steigā nepamanīju skolā. Neviens nejutās spiests te atrasties, visi sarunājās un iesaistījās bariņos, turklāt mūs lutināja arī „māte daba”- pat satumstot bija silti. Puiši bija sagājuši pat katlu, kur uzvārīt zupu un bez tā jau bija daudz ēdiena. Jāsaka, šis bija labākais pikniks draugu lokā manā dzīvē. Pati gulēju smiltīs, ielikusi galvu Ritvaram klēpī un čiepu zefīrus no viņa, ko puisis cepa uz iesmiņa.
-Resna paliksi,- Ritvars aizrādīja, kad ielika man mutē pakusušo pastilu. Šķita, ka manā mutē ir līme izkusušā cukura dēļ, bet tā, kā es biju saldumu fane, tas mani netraucēja našķēties bez robežām.- Auksti nav?-
-Nē, ir labi,- atbildēju un piecēlos sēdus, lai paņemtu kaut ko padzerties, kad es pie kājas pamanīju nomestu savu mobilo telefonu, kā ekrāns mirgoja, norādot, ka man kāds zvana. Aši pacēlu telefonu un atbildēju uz zvanu.
-Jā?-
-Olīvija, kur tu esi, meitiņ? Ir jau divpadsmit,- mamma izklausījās noraizējusies. Sasodīts, brālis tātad viņai nepateica, kur es palieku. Nu viņš man dabūs.
-Es esmu pie jūras ar draugiem,- es pagāju nostāk no bariņa, kas skaļi čaloja savā starpā, daži jau bija diezgan apreibuši un vairs nedzirdēja, cik skaļi patiesībā sarunājās, turklāt fonā sarunām skanēja diezgan skaļa mūzika,- Vai man braukt mājās?
-Tevi kāds aizvedīs? Tu neesi viena?- mamma izklausījās patiesi sanervozējusies,- Olīvija Šterna, tu neatbildi uz maniem zvaniem un arī tava brāļa nav mājās. Kas ir šie cilvēki, ar ko tu pavadi laiku?
-Mammu...- es žēlojos. Man riebās, ka pret mani izturējās kā mazu bērnu.- Ar mani viss ir kārtībā. Tie ir draugi no manas skolas. Man telefons izkrita no kabatas. Jēzīt, vai man par visu tev jāatskaitās?-
-Nerunā ar mani tādā tonī, Olīvija,- mamma kļuva dusmīga,-Vai tu esi dzērusi?
-Jā, mazliet. Bet ne jau tik traki...- es atzinos. Vēl viens manas ģimenes likums- neviens nevienam nemeloja un mēs bijām atklāti viens pret otru. Izņemot to, kas notika starp mani un krusttēvu, to es noklusēju, jo tā bija labāk gan man, gan mīļajiem.- Mammuci, viss ir labi..- es centos mammu nomierināt un paskatījos pāri plecam, kur manā virzienā nāca Ritvars.
-Iedod man klausuli,- puiša lūpas izveidoja vārdus un es bijīgi viņam pasniedzu telefonu.
-Es apsolos viņu aizvest mājup,-Ritvars sacīja klausulē,- Nē, es neesmu dzēris. Jā, es apsolos. Iedošu.- īsa pauze,- Viņai nekas nekaiš. Ja vēlaties, varēšu jums pats atrādīties. Jā, man ir mašīna. Labi, visu labu. Viss kārtībā.- Ritvars atvienoja sarunu un pasniedza man telefonu, smaidot kā maija saulīte.
-Ko viņa teica?-
-Prasīja vai esmu dzēris, prasīja, vai es tiešām nosolos tevi atgādāt mājās, pārliecināju, ka neesmu tevi apbizojis un ka tu esi sveika un vesela,- draugs uzskaitīja un es pamanīju, ka viņam ap vidu apsiets džemperis. Pamanījis, ka es uz to skatos, Ritvars atsēja mezglu virs vēdera un uzvilka džemperi man mugurā. Piepeši sajutos miegaina un pieglaudos Ritvaram klāt. Viņš sabučoja man pieri un apskāva tā, ka es sajutos kā satīta segā.
-Tu vari pačučāt. Es pasargāšu tev miedziņu,- Ritvars mīļi sacīja un veda mani atpakaļ pie draugiem. Mēs apsēdāmies mūsu vietā un Ritvars palūdza Jānim, vienam no puišiem, kurš dzēra ļoti daudz, lai pagriež mūziku klusāk un Jānis paklausīja. Es ieritinājos Ritvaram klēpī un skatījos uz to, kā liesmas aplaiza sarkanās pagales.
-Aliņu dzersi?- Ritvars piedāvājās un es pamāju. Draugs atvēra pudeles un pasniedza vienu no tām man. Padzēros malciņu un saviebos. Dzēriens garšoja pēc ūdenī mērcētas maizes ar krustnagliņu piegaršu. Tomēr saņēmos un izdzēru visu alu un noliku pudeli malā. Man pie kājas ievibrējās mans telefons. Miegaini pēc tā pasniedzos un atvēru saņemto īsziņu.
„Beidz dzert, mazā.” Niks rakstīja. Biju pārāk nogurusi, lai viņam atbildētu, tāpēc vienkārši ļāvu telefonam iekrist smiltīs un pati ieritinājos savā vietā pie Ritvara, kurš mani cieši samīļoja un sasildīja. Ar to man šovakar bija gana.
Citas daļas:
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paslepes6/646565
