15

 56  0

Neuztveriet nopietni vienkārši nav ko darīt!

Naktī kad nenāk miegs galvā nāk visādas domas, pārcilā senos un ne tik senos notikumus. Kad aitas saskaitītas un domas saliktas pa plauktiņiem. Paveries pa logu un saproti, kad nakts vel tikko sākusies, bet miegs tev ir pagājis garām. Lai īsinātu garās nakts stundas, nākas nodarbināt domas lai neklejo apkārt, tad nu sāc iestudēt pasaciņu, kas cerams pievilinās miegapeli.
Tā nu reiz dzīvoja zaķītis kuram katru dienu jācīnās par savu vietu zem saules. Viņš dzīvo vecā koka namiņā kopā ar diviem saviem labākajiem draugiem. Namiņā katram ir savs stūrītis, bet zaķītim ir vis tālākais un aukstākais ziemeļu pusē.Tur ir tik auksts, kad naktīs guļot salst ķepiņas pat zem piecām segām. Viņš skums, kad nav neviena kam pieglausties, kas viņu apskautu un sasildītu, jo salst ne tikai ķepiņas, bet arī sirds. Jo viņš skumst katru vakaru, katru rītu un katru dienu. Nav neviena šai pasaulē kas viņu saprastu, mīlētu, cienītu un sargātu. Kas negaidīti apskautu cieši jo cieši un dāvinātu to visdārgāko siltumu, kas sasilda sirsniņu. Ir zaudēta cerība atrast kādu kas varētu piepildīt šīs pieticīgās vēlmes, pēc trīs neveiksmīgiem mēģinājumiem, kad tu esi piekrāpts, izmantots, nodots un piečakarēts, kad sirds ir sadragāta kā tāds mērķis pa kuru šauj bez apstājas, tā ir sasaldēta lai nejustu nežēlīgās sāpes! Ir grūti iziet pasaulē atvērties un kādam uzticēties. Viņš ir noslēdzies sevī, nodarbina sevi uz visiem simts, lai nebūtu jādomā par sevi un savām skumjām. Mācās filozofisko astroloģiju, jo patīk sapņot par tālām brīnumzemēm, un domāt kā tās varētu izskatīties, un ka varētu doties uz kādu un sākt visu no jauna. Bet tas nav iespējams ir jādzīvo šeit un jāgrimst bezcerībā.
Kādu dienu zaķīti pārsteidz negaidīts pārsteigums, aicinājums uz ballīti uz kuru viņam sen ir bijusi velme aiziet. Nav ne jausmas kas un kapēc ir uzdāvinājis ielūgumus, bet labi mantu nedrīkst laista zudumā, viņš paķer savu māsu kurai arī ļoti patīk ballītes un laiž izpriecāties! Tas bija tas kas bija vajadzīgs, pēc ilgiem laikiem beidzot parādās smaids zaķīša sejā, kaut uz īsu brīdi bet varēja aizmirst visu negatīvo, un justies brīvi. Diemžēl jau pēc pāris dienām ikdienas rutīnas ietekmē skumjas atgriežas....zzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzz

Un jā miegs tomēr izdomāja apciemot! Nekas gan jau nākošajā bezmiega naktī stāsts turpināsies.

Komentāri 15

0/2000

Cilvēks nav tikai dabas veidojums, tāpēc neviens cits cilvēks un neviena nodarbošanās cilvēku nespēs piepildīt un likt justies laimīgam. Ja zaķītis laimi meklē tur, kur tās nav, tad viņš pats un visdrīzāk viņa vecāki ir vainīgi, kas viņam neko citu pasaulē nav iedevuši. Ballē pa laikam satiekas visi nelaimīgie meža zvēri un pēc tam atkal gaida nākamo balli.. tā līdz mūža beigām.

 1  0 atbildēt

  

 0  0 atbildēt

  

 0  0 atbildēt
Vai, dieniņ..
 0  0 atbildēt
Gaidu turpinājumu
 0  0 atbildēt
Neslikti..+
 0  0 atbildēt