local-stats-pixel

Pārmaiņas pēc (46)0

131 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Parmainas-pec-45/739943

Manas acis šobrīd ir pievērstas apkārt slīdošajai apkārtnei, viss zaļo, un ir dabīgs. Šī bija viena no sajūtām, kas man pietrūka jau diezgan labu laiku. Ainava bija nemainīgi zaļa, un man tas patika.

Es no visa sava spēka cenšos novērst domas, no tā pie kā braucu tagad. Esmu tiešā ceļā pie savas mātes un tēva, es savā prātā jau esmu izdomājusi vairākas reakcijas, un viņu sejas izteiksmes mani ieraugot.

Vēl nezināju vai tā bija spīdoša ideja, lai varētu ierasties pēc tāda laika pie viņiem. Jau vairāki kilometri no pilsētas ir mēroti vien tukšā klusumā. Tikai kāds no Kolorādo stacijas radio padarīja nedaudz omolīgāku šo klusumu, kārtējie hīti liek manām prātam kaut uz mirkli atslābināties, lai nebūtu jādomā par turpmāko dienas gaitu.

Pielieku tuvāk dzeltenās lilijas manam degunam, lai varētu sajust to svaigo smaržu. Kamēr pilsētā tika atrast piemērotākais puķu veikaliņš ar šiem burvīgajiem ziediem, Kristofers bja metis uz manis interesantus skatienus. Es tos īpaši neņemot vērā uzskatīju tos kā draudzības simbolus.

Manas acis jau sāk atpazīt šo skaisto apkārtni, kas ir pirms vecāku mājas. Viss zaļoja kā tik tikko uzplaucis, ar šīm ainavām arī manā prātā uzausa bērnības atmiņas. Es šeit vienmēr vēlējos atgriezties, un nu, šodien ir tā diena.

Pār manu ķermeni valda juteklīgas trīsas, kas liek man uztraukties par to vecāku reakciju. Es baidījos vairāk par to, ka mūsu attiecības nebūs tādas kā bija iepriekš, un, ka es par to dziļi sirdī vairākkārt nožēlošu.

Mašīna pagriežas uz īso lauku celiņu, kur galā dzīvo mani vecāki. Es jau no tālienes varēju pamanīt, ka viss ir pa vecam kā vienmēr ir bijis, šī sajūta man uzdzina vēl lielāku vēlmi satikties. Jo tuvāk esmu šai vietai, jo vairāk mana sirds pulsē straujāk un straujāk.

Pati paspēju vien smagi nopūsties, lai saprastu, ka esam jau apstājušies. Māja ir manā priekšā, un ir jāsper solis pretī nezināmajam. Es tik ļoti vēlos viņus satikt, bet es nevaru uzkavēties.

- Es redzu kā tu baidies, tas ir lieki, tie ir tavi vecāki. Viņi mīl tevi, un gaida tevi atgriežamies. - Kristofers lēnām teica, lai es varētu nomierināties. Priekš manis tas ir liels solis, jo viņi mani nav redzējuši tik sen, ka es vairs nevaru atcerēties mātes balsi, cietums bija kārtīgi aizmiglojis manu prātu.

Pēc Kristofera teiktā, es turpināju klusēt, un truli skatīties apkārtnē. Skaisti iekoptais dārzs bija krāšņs, jo lielākā tā daļa sastāvēja no garajām puķuzirnīšu virtenēm.

Kristofers atvēra mašīnas durvis, lai es varētu izkāpt. Es koncentrējos tikai uz māju, kas aizpildīja visu manu acu loku, tas bija vienīgais, kam šobrīd pievērsos pavisam.

Vīrietis palika stāvot pie mašīnas, un neizkustējās ne no vietas, sakrustotās rokas vēstīja to, ka viņš nepametīs savu atrašanās vietu. Uz mirkli uzlūkoju viņu, taču bez liekas domāšanas sapratu, ka viņš paliks turpat.

Mana roka viegli pastiepās līdz zvana pogai. Šī viegli skaistā melodija skanēja manās ausīs, un lika man atcerēties ainu, kad biju mazāka. Tas atgādināja tos mirkļus, kad tētis atgriezās no darba, un es smaidoši, viņu sagaidīju, un aicināju mājās.

Durvis atveras vaļā, un manā priekšā stāv mana mamma. No viņas acīm, kas par vienu īsu mirkli kļuva stiklainas skatījās tikai uz mani. Sejas grimase arī nomainījās uz bēdīgāku, un es zināju, ka vairs nevarēju tā mīņāties uz vietas.

Es atpletu savas rokas, un cieši apskāvu mammu. Šajā brīdī es jutu vairākas asaras uz manas sejas, kuras tecēja aumaļām viena pēc otras, es tam nepievērsu uzmanību.

Ap mani skraidīja simties skudriņu, kas nelika man mieru. Jutu kā mammas sirds nevienmērīgi sitas. Dzirdēju kā viņa klusi šņukst, es sajutu mazu laimes dzirksti savā sirdī, kas teica man, lai es smaidu.

- Esmu atpakaļ mamm. Laimīgu kāzu gadadienu. - slaukot savas asaras no vaigiem, laimīgi skatījos savā mammā, un ieguldīju viņas rokās trīs košās lilijas.

Pa šiem ilgajiem laikiem es smaidu, patiešām un pa īstam.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Parmainas-pec-46/740675

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000