Čau, Spoki!
Pēdejā laikā man bija izdevība "pablandīties" pa Pasauli. Tas man deva iespēju pievērsties manam sen aizmirstajam hobijam - dzejai. Ja kāds kurš kaut vai nedaudz ir izbaudījis imigranta dzīvi, iespejams ir bijis līdzīgās domās!
***
Tās drūmās vasaras dienas Skotijas laukos
Vēl dziļāk liek ieslīgt savās domās...es baidos.
Drūms te ne tāpēc, ka lietus nebeidz līt,
Ne tāpēc, ka svešā mēlē runāt vien drīkst,
Bet gan tāpēc, ka domās par mājām
Katrs latvietis te slīkst.
Vēl tagad cenšos izprast kāpēc vajag mums šeit līst
Vai tasm ir skaisto un nebeidzamo kalnu,
Un dūdu skaņu dēļ?
Vai tomēr tāpēc, ka darbiniekiem šeit labāk samaksāt spēj?
Atbildi zinām mēs paši,
Jo kuram gan patīk, ka kabatās vien graši!?
Bet klusām pie sevis tu padomā
Vai tevi te kāds vispār gaida
Un domā ko citu, brīdī, kad skatās tev sejā un smaida.
Sūda imigrants un mantkārīgais grauzējs
Nekas vairāk kā svešas tautas mantas zadzējs
Nekad tu viņiem nebūsi savējs!
Pie dirsas viņiem par tavu kultūru,
Par tradīcijām un tautasdziesmām tavām.
Ja nedomā man līdzīgi, tad ieklausies
Un nelaid savu uzmanību garām!
////////////////////////////
Strīdēties par to, kā labāk dzīvot,
Katram latvietim it kā tas asinīs jau mītot.
Tāpēc katrs piektais pamet savas mājas,
Citu viedokli nīstot.
Tāpēc vien šķiet,
Ka tas katrs piektais
Latvijā ir tas liekais,
Jo ir aizmirsis par vēsturi mūsu,
Ka viņa senči zem karogiem svešiem
Dārgas asinis lēja, lai mēs te tagad būtu.
Vai tiešām novārtā pamest to balvu, to mūzu,
Kas tā jau pārcietusi mūžu drūmu.
Ja padosimies tagad,
Atkopties būs vēl grūtāk,
Jo tā jau platās brūces
Sāks asiņot vēl sūrāk...
