local-stats-pixel fb-conv-api

Par pelēcības pārņemto pasauli0

132 0

Tas, kas var būt kā garlaicības iemiesojums, ir bieži meklētais ideāls, bet par tā eksistēšanu neļauj atcerēties lietas, kuru košums grib aizēnot visur pastāvošu pelēcību, jo tā ir ērtāk, jo tā var pierādīt, ka vēl viss naz zaudēts. bet ieguvuma vietā sanāk zaudēt pelēko, no kura izvairoties tikai attālinās no visu lietu sākuma, bet problēmu pastāvēšanas cēlonis ir tikai galvā, kas, kā par pārsteigumu, ir pilna ar pelēko vielu, kuru, šķiet, ir pārņēmis pelējums, bet tas tikai tāpēc, ka pelēcību var sagraut tikai ar pelēko, lai tā rastos no jauna kā svaiga un tīra, bet bez iepriekšējo ēru uzslāņotā košuma, kas nav nekas cits kā nepareizi traktēta pelēcība, jo tā notiek, ka gaisma un tumsa sabiezinā krāsas, kas ir labs mēģinājums, taču pilnīgi noteikti lemts neveiksmei, kas tikai kārtējo reizi pierādīs, ka bēgšana no pelēcības nevar notikt bez pienācīgas pelēcības pieņemšanas, bet kļūdaini būtu domāt, ka pašam vajag kļūt par pelēcību, jo ideāli nav iespējami, tikai vien tiekšanās uz tiem, bet ir mirkļi, kad šķitīs, ka ideāls ir noķerts, taču tā ir tikai ilūzija, jo vai patiešām sasniegušam ideālu pelēcību varētu gribēties ko citu kā vien pelēku pludmali pret pelēkiem padebešiem pilnīgā pelēcībā pasaules nostūrī, kas vairs tāds nemaz nav, jo pelēcībā sajauca augšu ar apakšu padarot visu par vidusdaļu - Šī ir tā reize

132 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000