Dažreiz sapņos es redzu pasaules galu, vai vismaz kādu lielu katastrofu, kad visiem ir jāpako savas mantas, jāsēžas mašīnā un jādodas uz kādu drošu vietu.
Par pasaules galu5
36
0
Šonakt es sapņoju šādu sapni. Bija ļoti vēls vakars. Es un daži citi cilvēki atradāmies kādā mājā pie upes. Es skatījos debesīs un redzēju, kā no kreisās uz labo pusi pāri debesīm pāriet ļoti liela, izgaismota, viļņaina līnija. Kad šī parādība pārgāja pāri zemei, kļuva ļoti karsts un visas metāliskās lietas uzkarsa un vienīgais, kas saglabājās tāds, kā bija, tie bija koks un betons. Pazuda elektrība. Dažas metāla lietas sakusa un nokrita uz grīdas un kā tādi šķidri stienīši locījās pa visurieni. Istabā uz dīvāna gulēja kāda meitene, kurai bija slikti un viņai izkrita visi mati.
Upē, kaut ko mēģinādami saglābt, nogrima divstāvu sarkani un citi autobusi. Cilvēki juta, ka ja pāri debesīm tā līnija pāries vēlreiz, nebūs vairs kur glābties. Daudzi sēdās mašīnās un brauca prom, cerēdami, ka izglābsies. Man bija vecs, lēts motocikls, par kuru bija jāatgriež nauda. Vēlāk es stāvēju kādas celtnes augšā. Tas laiks bija kā tāda zinātniskā nākotne, kur pasaule ir ļoti moderni pārattīstījusies (nekur neredzēju neko no dabas, tikai nekad neredzētas augstas ēkas). Es sāku raudāt par to, ka cilvēkiem tomēr bija izdevies izdzīvot un attīstīties tālāk (tā kā laimes asaras, jo pasaule nebija izmirusi).
Vēl kādreiz sapņoju, ka biju lauku mājās un redzēju, ka visapkārt debesis ir baltas un apledo. Viss gatavojās sasalt. Starp māju un ceļmalas eglēm augšā peldēja sniega vai ledus mākonis un tad tas nokrita. Pagalmā tika rakta liela taisnstūraina bedre, kurā paslēpties vai noglabāt mantas. Skatoties uz to, kā viss sasalst, šķita, ka tā nu ir pēdējā diena uz zemes. Jo ja nebūs Saulei kur iespīdēt debesīs, tad par dzīvību uz pasaules var aizmirst.
Manos sapņos katastrofas, kas vēsta par potenciālo pasaules galu, pārsvarā ir saistītas ar debesīm. Kā piemēram - no dienvidiem pār zemi laidās milzīgs, pelēks mēness un cilvēki to iztulkoja kā pasaules galu. Vai sapnis, kur debesīs sāk aust milzīga, tuva oranža saule. Vai arī vēl kāds pavecs sapnis, kurā debesis bija dzeltenbrūnas, zemas un itkā sataustāmas. Tuvojās liela vētra, bija jābēg iekšā garāžā un jānolaiž durvis. Pa to laiku ārā bija milzīga varavīksne, pat ne gabalā, bet tādi kā lidojoši gaisa kunkuļi (nezinu pat kā to pareizi aprakstīt). Kad vētra pārgāja, bija karantīna, kūtī turēja slimos cilvēkus un cilvēkiem no savām mājām bija jāievācas kopmītnēs.
Es samērā bieži redzu, kā no debesīm nokrīt lidmašīnas. Sapņi ir visādi - gan lauku mājās aiz liepām nokrīt 2 lidmašīnas, gan tālumā pie meža lido kara laiku lidmašīna un ar savu plato "asti" nokrīt atmuguriski zemē. Vienā ļoti senā sapnī es redzēju kā stāvu uz tīruma un tur no debesīm nokrita milzīga šļirce. Un tad bija jābēg iekšā mājā un jāaizslēdzas no iekšpuses.
Šad tad man rādās sapņi ar vietu sajaukumu - uz zemes zāles vietā ir mākoņi, vai arī uz kādas mājas jumta ir tirgus. Vai norietošas saules vietā ir lukturis. Bija viens viedais sapnis, kur bija meža ceļš un vienā pusē bija tipisks mežs, bet otrā, kā viens puisis melni sarkanās drēbēs teica, bija pašnāvību mežs (kurā var iet, ja nav ticības). Un vienmēr var izvēlēties kurā mežā ieiet. Bet tā sapņa morāle bija tāda, ka ja netic nekam, tad viss beidzas ar nāvi.
No pēdējā gada sapņiem, kurus atceros, 2 ir piepildījušies - reiz sapņoju, ka pa ceļam uz vecajām mājām kādreizējās linu fabrikas vietā ir baltas kolonnas (tādas, kā Grieķijā - rievainas, ar izlocījumiem). Ko es šovasar īstenībā redzu šajā vietā? Ka fabriku jauc nost un pagaidām vienīgie, kas vēl nav nogāzušies, tie ir baltie fabrikas stabi. Kā arī - otrs sapnis bija par vietu, kurā es pašlaik dzīvoju (precīzs stāvs, mājas stāvu skaits, telpu izkārtojums). Vienīgi biedē tas, ka tajā sapnī kādu vēlāk tajā dzīvoklī nogalināja..
Ticēt saviem sapņiem vai neticēt - katrs var izvēlēties pats. Bet ir jau dažas lietas, kuras piepildās.
Tev patiks šie raksti
