Saules spožie stari izlija pielijušā pļavā, padarīdamas ūdens pārklāto pļavas virsmu ņirbošu, īpaši tajās vietās, kur ūdens virsmu bija pāršķēluši zāles stiebri. Uzpūšot vieglam vējam plāvas virsmu pārkļaja tiko jaušami vilnīši, kuri lika Saules stariem atstaroties tā, ka kāds kurš raudzijās uz ūdens ieskauto pļavu nācās gandrīz vai apžilbt, tomēr šādi apstākļi pļavas vērotājus lutināja ne katru dienu, tapēc ap ūdens pārņemto pļavu bija salasījies pamatīgs cilvēku skaits, kuri baudot vienreizējo skatu, lēnām pakļāvās transam un kādam uzsākot dzidāt kādu visiem zināmu sen aizmirstu meldiņu visi kā viens sāka tam pievienoties, līdz dzidātais pārvērtās korim līdzigā izpildījumā, kas ļāva ļaužu gavilēm sasniegt arī tos, kuri nebija nākuši šeit. lūkoties uz skatu, ko bija izraisijusi applūdusī pļava, tā šo meldiņu lēnām sāka dziedāt arī tālāk esošie, kas šo, it kā, nenozīmīgo pasākumu pārvērta, kaut ko līdzīgu grandiozam notikumam.
lais, vērtē, komentē
Papildus pagaidu7
12
0