http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamesta-4/712945
Plusiņu ir IEVĒROJAMI MAZĀK nekā manam pirmajam stāstam - "Neparedzētās saistības" , tāpēc vēlos jautāt, kas tieši jums nepatīk manā stāstā? Ko vēlaties tajā mainīt? Varbūt nav jēgas turpināt vispār? 
Kopīgi strādājot, laiks pagāja ātrāk un arī darbi sokās raitāk, tāpēc pēc nepilnām divām stundām visas uzkodas bija gatavas. Biju domājusi, ka vajadzēs palīdzēt arī ar telpu dekorēšanu, taču Lāsma pasmējās un teica, ka tas nav nepieciešams - pēc pusstundas ieradīsies telpu dekorētāju brigāde. Tā arī notika, un neilgā laika posmā grupa cilvēku Lāsmas māju pārvērta līdz nepazīšanai: telpas tagad rotāja milzum daudz balonu un krāsainu virteņu. Nesot saldumu kaudzes un istabu, kur stāvēja galds, pamanīju trīs lielus flakonus. Jau neizpratnē snaikstīju galvu,lai palūkotos, kas tas ir, tomēr draudzene mani atturēja.
- Nemaz neceri! Tas būs pārsteigums jums visiem, un tādu šodien nebūs maz!! - viņa man piemiedza ar aci.
- Labi jau labi, neskatīšos, - nomurmināju un apsolījos neskatīties, kas tas īsti ir, kaut arī ziņkāre mocīja. Tāpat viss atklāsies šīvakara gaitā. Manas drēbes bija tīras, svaigas un kārtīgas, tādēļ negrasījos tās mainīt, vien nedaudz ielokāju matus.Tikmēr pamazām jau sāka sarasties viesi; starp tiem pamanīju arī klasesbiedrus, draugus un paziņas, tāpēc devos pie tiem aprunāties.
Lāsma šovakar bija aizņemta, kā jau namamāta - viņa sapazīstināja cilvēkus vienu ar otru , raudzījās, lai ēdieni un dzērieni būtu pietiekamā daudzumā; lai neviens nejustos slikti vai atstumts. Arī es tusējos un dejoju pie saviem draugiem, bet, brīdī, kad sākās lēnās dejas, daļa no mums apmulsa un aizgāja maliņā. Tomēr es nepaliku bez uzmanības: man pievērsa uzmanību kāds gara auguma tumšmatains puisis ar zaļām acīm. Simpātisks, tomēr no šādām viena vakara attiecībām nekas labs nevarēja sanākt, tā bija tikai deja un viss.
- Vai drīkstu uzlūgt uz vienu valsi? - puisis galanti jautāja.
- Kaut uz divām. - atbildēju un pasmaidīju.
- Prieks iepazīties, mani sauc Lauris. - viņš teica, vedot mani uz deju grīdas.
- Es esmu Gabriela. - teicu un satvēru Laura otru roku, un mēs sākām virpuļot pa deju grīdu valša ritmā. Solīto divu valšu vietā mēs nodejojām desmit. Jutu, kā man mugurā duras meiteņu skatieni, tostarp arī Lāsmas, bet nelikos to manām. Tas ir tikai viens vakars. Pāris dejas, un viss. Pēc piektās dejas jau biju slapja, tāpēc devos pēc kā dzerama. Lauris man, protams, sekoja.
- Man, lūdzu, bezalkoholisko mohito, - palūdzu. Mans mērķis šovakar nebija piedzerties, bet gan jautri pavadīt laiku ar draugiem.Lauris sekoja manam piemēram un pasūtīja to pašu.
- Iepriekš tevi te neesmu manījusi, vai esi jauniņais? - jautāju, lai kaut kā uzturētu sarunu.
- Nēe, es te dzīvoju jau vairāk kā 3 gadus, bet nekad tā īsti nav sanācis laika iet uz ballītēm, treneris neļāva. Trenējos basketbolā, nu būs jau otrais gads, esmu tam pievērsies nopietni. Sākumā treneris mūs uzmanīja tā, it kā mēs būtu viņa paša bērni, lika mums ēst tikai veselīgu barību, treniņi bija katru otro dienu pa divām stundām, - ak tā, tas izskaidro viņa sportisko, atlētisko augumu un palielos muskuļus, - bet es par to nemaz nesūdzējos, man tas patika.Tagad sezona ir beigusies, un varu atpūsties pa īstam, protams, tikai līdz mācību gada sākumam. - viņš iesmējās.
- Skaidrs. Tu esi daudzpusīgs cilvēks, kā redzu. - teicu.
- Jā, tā ir. Skat, jau atkal sākas lēnā mūzika, iesim padejot? - viņš jautāja, un es piekritu. Ballīte jau gāja uz beigām, un viesi palēnām sāka izklīst. Es palīdzēšu Lāsmai visu novākt, tāpēc paliku pie viņas pa nakti, bet Lauris devās mājās.
- Nu ko, paldies tev par skaisto vakaru.. bija prieks iepazīties. - teicu, un tai brīdī viņš mani noskūpstīja. Viens vienīgs skūpsts. Un viss.
- Paldies tev arī. - viņš teica un pazuda tumsā.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamesta-6/713145
