http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamesta-29/716212
Atkal jubilejas daļa un atkal es rakstu stāstu tā, kā nevajag un sākotnēji tā neplānoju : DD
Pamodos kādā baltā, tukšā telpā. Kur,pie velna, es atrados?? Atskārtu, ka guļu lielā telpā pie loga. Pretējā stūrī atradās vēl divas gultas. Pagriezu galvu un sarāvos, jo man neganti iesāpējās galva. Labajā pusē atradās naktsgaldiņš, uz kura stāvēja kaudze zāļu un saldumi, kā arī divas izveseļošanās kartītes no Marka un Kates. Kas te tā pīkst? Ak, pareizi , sirdstoņu mērītājs.
Pēc tā nopratu, ka esmu slimnīcā. Pasniedzos un piespiedu pogu, lai izsauktu medicīnas māsu.
- Ak, tu beidzot pamodies. – ienākusi iekšā, viņa man uzsmaidīja. – Mani sauc Linda, esmu tava medicīnas māsa. –
- Prieks iepazīties, esmu Gabriela, – nomurmināju un aizmiedzu acis, jo spožā saules gaisma traucēja, – kā es šeit nokļuvu? Kas ar mani notika? Cik ilgi es te jau esmu? –
- Tu nokļuvi te ar smagu smadzeņu satricinājumu un nelielu brūci pakauša rajonā, tomēr tas nebija dzīvībai bīstams, viss kārtībā.Visticamāk, kāds tev ir ar ko iebelzis, vai pati neko neatceries? –
- Savādi, es atceros visu pārējo, tikai ne to.. atceros visus cilvēkus, vissīkākos sīkumus, bet pēdējais, ko atceros, ir tas, kā iepirkos veikalā. Tur man neviens neiesita. Cikilgi es šeit esmu? – jautāju.
- Nedaudz ilgāk par nedēļu, mīlulīt. Ir 17.augusts. –
- Kad mani laidīs ārā? –
- Tev noteikti šeit vajadzēs pabūt dažas dienas, kamēr jutīsies labāk. Jāveic arī dažādi izmeklējumi. Paguli tagad, mierīgi atpūties, pašlaik iedzer šīs zāles. Ā, kamēr neaizmirstu, apmeklētāju laikā tev ir pieteikts viens apmeklējums. – viņa man piemiedza ar aci un aizgāja.
Es nogurusi atslīgu spilvenos. Man vēl joprojām sāpēja galva, bet es centos atcerēties notikušā apstākļus. Kas gan varēja būt tas, kas man iesita? Un kāpēc es neko no tā neatceros? Kāpēc es atceros visu , tikai ne to?!? Visi šie jautājumi man nedeva miera, tomēr beidzu lauzīt galvu par tiem , jo tāpat neko nespēju mainīt.
Apmeklētāju laikā pie manis ieradās Kate, un es viņu cieši apskāvu.
- Ak dievs,tik sen nebijām redzējušās! Kas ar tevi notika? Ārsts teica, ka tev var būt īslaicīgi atmiņas zudumi, vai mani atceries? – viņa jautāja.
- Protams! Es atceros visu, tikai ne to, kas ar mani notika, kā rezultātā es šeit guļu! – nopūtos.
- Varbūt tu uzbrucēju nemaz neredzēji? Šoka un baiļu stāvoklī dažreiz tā gadās. – Kate ierosināja.
- Varbūt arī tā ir bijis. Tomēr, ja ārsts saka, ka tie ir tikai īslaicīgi atmiņas zudumi, tad pēc kāda laika visam būtu jābūt kārtībā un es to atcerēšos. Cerēsim uz to labāko. – pasmaidīju.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamesta-31/716511
