http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamesta-27/715946
fui , maza daļa, pē
Es, kā jau pilsētniece, biju pieradusi iet straujā gaitā, tāpēc apdzinu Kati. Pārliecinājusies, ka atrodos pienācīgā attālumā no viņas un Kate mani nedzird , zvanīju Markam.
– Mēs jau nākam. Tu tur esi gatavs? –
- Jā, gaidu jūs. Nāciet ātrāk, – viņš iesmējās un nolika klausuli. Mana sirds dega nepacietībā uzzināt Kates reakciju.
- Nāc ātrāk, ko tu tur čammājies? – kliedzu.
- Es jau nāku! – viņa atbļāva pretī. Pagaidīju draudzeni ,un abas steidzāmies uz vilcienu.Pret vagona durvīm atspiedās Marks. Man aizrāvās acis, viņu redzot. Puisis bija ģērbies karmīnsarkanā koledžas jakā un gaiši zilos sērfotāju šortos, bet kājās viņam bija Sketchers apavi. Paskatījos uz draudzeni un pasmaidīju, redzot, ar kādu laimes pilnu skatienu viņa nopēta Marku.
- Ejam, princese, tavs sapņu princis mūs vēl nav pamanījis. – teicu , un meitene nosarka sarkanāka par bieti.
- Eee.. tā gan nav! – viņa taisnojās, bet es draudzeni viegli iedunkāju, un mēs devāmies uz vilciena augšpusi. Mans un Marka skatiens sastapās, un viņš pasmaidīja, pacēla abus īkšķus augšup un ar muti izveidoja vārdu wow. Pasmaidīju un uzkāpu augšā. Pēc piecām minūtēm vilciens uzsāka gaitu.
Kate atspiedās pret vienu vilciena malu, es – otru.Draudzene laimīgi smaidīja un vērās tālumā esošajos mākoņos.
- Dzīve ir skaista,vai ne? – viņa pasmaidīja. Es nopūtos, bet atbildēju apstiprinoši.Nevienam neļaušu sabojāt šo dienu un savu dzīvi vispār. Brauciens, kā jau ierasts, pagāja ātri, un drīz varējām kāpt ārā.
Marks teica, ka arī viņam nepieciešams nopirkt skolas mantas, tāpēc viņš mums piebiedrosies. Mēs, protams, piekritām. Kā ar Marku bijām iepriekš runājuši, es piemiedzu puisim ar aci un teicu Katei, ka vēlos ieskriet vēl kādā veikalā, lai viņa ar Marku iet pastaigāties, jo man daudz kas jāpaskatās un jāizvēlas.
Kate man veltīja pateicīgu skatienu, un es pasmaidīju. Apgriezos un iegāju saimniecības preču veikalā. Devos tieši uz kancelejas nodaļu, kur sapirku sev zīmuļus, pildspalvas un lielā daudzumā klades un burtnīcas. Tad devos uz grāmatnīcu pēc atlanta ģeogrāfijai. Pa radio skanēja laba mūzika, un es dziedāju tai līdzi. Biju lieliskā garastāvoklī. Beigās iegriezos pārtikas veikalā pēc kaut kā salda. Viss bija lieliski, kamēr neieraudzīju pretējā stūrī cilvēku, kuru vēlējos redzēt vismazāk. Šokā man izkrita no rokām iepirkumu grozs, saceļot nelielu troksni.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamesta-29/716212
