http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamats-zem-kajam8/711923
Heh, juma vsp vajaga jaunas daljas, ka neprasat...
Nonācām līdz ,,manām,, mājām. Atvadījos no puiša un iegāju mājā.
Mani sagaidīja Lillija.
,,Sofija jau aizbrauca."pasmaida.
Neko neatbildēju un devos uz savu ierādīto istabu.
,,Tu kur biji?"skaļi vaicāja.
,,Slīku!"vienaldzīgi atbildēju.
Iegāju istabā. Pat neapskatot to, ievēlos gultā un aizmigu.
Rīts.
Pie ,,mana,, nama durvīm kāds klauvēja.
Aizgāju apskatīties, kas ir atnācis. Atvēru durvis un manā priekšā stāvēja nobažījies Enriko.
Viņš iegāja mājā un aizvēra durvis. Pienāca pie manis un noskūpstīja.
Atrāvos no puiša. Es biju visai samulsusi, par puiša rīcību un jautājoši uzlūkoju puisi.
,,Piedod, bet man tas bija jāizdara."nedaudz nokaunējies, noteica.
,,Kāpēc?"nedaudz samulsusi vaicāju.
,,Tāda sajūta, ka redzu tevi pēdējo reizi šeit."ieskatoties manās acīs, noteica.
,,Ko?"nedaudz iesmejoties, vaicāju.
,,Neko." viņš pasmaidīja un atkal mani noskūpstīja.
Es atrāvos no puiša. Atkal!
,,Nu kāpēc tu tā dari?"nesaprašanā vaicāju.
Pa trepēm nonāca Lillija.
,,O, Marij, esi iepazinusies ar savu kaimiņu?"smaidīdama vaicāja.
Ar nicinošu skatienu uzlūkoju viņu.
,,Nē, esmu iepazinusi savas dzīvības glābēju un savu puisi!"noteicu un noskūpstīju Enriko.
Atvēru mājas durvis un izgāju mājas pagalmā. Man sekoja Enriko.
Abi izgājām no pagalma un devāmies šosejas virzienā.
,,Kāpēc tu viņai pateici, ka esmu tavs puisis?"Enriko neizpratnē vaicāja.
,,Nezinu!"atbildēju.
Es tiešām nezinu, kāpēc tā pateicu viņai, bet ir jābūt kādam iemeslam, kuru šoreiz nespēju atrast.
Nopūtos, parāvu puisi pret sevi un ieskatījos viņa zilajās acīs.
,,Kas?"viņš jautāja un atglauda savus brūnos matus.
,,Tu dusmojies?"vaicāju.
,,Uz tevi? Par ko?"nedaudz iesmējās.
,,Par to, ko pateicu mammai, fuu, Lillijai."nokāru galvu.
,,Nē, skaistulīt."viņš noteica un ar savu maigo roku pacēla manas acis pret sevi, viņš tajās ieskatījās un tad pievērsa uzmanību manām lūpām.
Izrāvos no puiša rokas un novērsos.
,,Bet pasaki, kāpēc savu mammu sauc par Lilliju?"apvijis rokas ap manu vidukli, vaicāja.
,,Jo viņa nav mana mamma, un tagad es pat nezinu, kura ir."pagriezoties pret pusi atbildēju.
Atrados vēl puiša rokās. Viņš pasmaidīja un noskūpstīja manu pieri.
Dēļ tā manā sejā parādījās plats smaids.
,,Kāpēc tu atnāci pie manis?"vaicāju, kad apķēru Enriko.
,,Jo manī ir dīvaini neaprakstāma sajūto, jau kopš tās sekundes, kad tevi ieraudzīju zem ūdens."čukstus atbildēja.
Pieglaudos puisim vēl ciešāk.
,,Un, kas gan ir tā sajūta?"nedaudz iesmejoties, vaicāju.
,,Kurš lai zin!"pasmaidīja.
Viņš mani atrāva no sevis un atkal noskūpstīja, šoreiz nepretojos, pat nezinu kāpēc...
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamats-zem-kajam-10/712169
