3

 94  0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamats-zem-kajam-1/711248

Heh, atradu arī otru. Baudām!

Atrados jau tālu no savas pilsētas, pat nezinu, vai tur kādreiz atgriezīšos.

Bija jau viens naktī, bet es turpināju. Man sāka salt kājas un tad jau viss pārējais.

M-Marij, tu to spēsi. /atbalstīju pati sevi./

Redzēju, ka man garām pabrauc policijas mašīna, pār manu ķermeni pārgāja pāri skudriņas. Ceru, ka man paveiksies.

Beidzot esmu izdomājusi mērķi, kurp došos - meklēšu mammu.

Man priekšā apstājās tā pati policijas mašīna. Sapratu, ka nebūs labi un ieskrēju mežā.

Skrēju, skrēju, bet dzirdēju, kā man skrien pakaļ. Paklupu aiz kādas saknes. Atrados uz zemes un pie manis pieskrēja - policiste?

Aizvēru acis un pār maniem vaigiem nobira asaras. Kas tagad ar mani notiks? Vai tiešām mani vedīs mājās? Nē, tā nedrīkst!

Sieviete man pasniedza roku, lai pieceļos kājās. Nepieņēmu viņas palīdzību un pati piecēlos kājās.

S-Cik tev gadi?

Es klusēju, es vienkārši nespēju pateikt, jo zināju, ka mani nogādās pie viņiem.

Bet tomēr saņēmos.

E-16..

S-Labi, iesim uz mašīnu. /pasmaida./

Viņas jaukais smaids mani nomierināja, un nekas cits man neatlika, kā vien sekot viņai līdzi. Iesēdos mašīnā.

Sieviete pagriezās pret mani.

S-Vedīsim tevi mājās.

Pār maniem vaigiem sāka birt asaras, es negribēju mājās, nejau pie Rodrigo, nejau pie tēva - Nē, es negribu!

S-Kas ir? /bažīgi vaicāja./

E-Es tur nevēlos atgriezties, mani tur negaida. Ja vajaga izvēlēties, tad es labāk esmu bērnu namā vai cietuma kamerā, nekā mājās.

S-Kas notiek tavās mājā?

Es sajutos droša, kā nekā viņa ir policiste un, iespejams, viņa kaut ko var mainīt.

E-Pirms gada mamma pameta ģimeni, jo viss krasi mainījās. Tēvs ir atkarībnieks no automātiem, bet brālis no norkotikām. Katru dienu tiku dauzīta, jo brālim vajaga jaunu devu, bet tēvs kliedz, jo kārtējo reizi ir pakā#is naudu automātos. /skatoties sievietes acīs, stāstīju./

S-Tā, šonakt tu paliksi pie manis, bet, kas notiks tālāk - rādīs laiks. /pasmaida./

Es nezinu, kas ar mani notiks, bet nekas trakāks par bijušo jau nebūs. Nopūtos un atspiedos krēslā, iemigu.

Piecēlos, kad jau bijām pie iecirkņa.

Man lūdza izkāpt un doties sievietei līdz.

Iegājām iecirknī un viņa mani iepazīstināja ar visiem kā brāļa meitu, tā, lai nevienam nerastos aizdomas. Pat nezinu, kāpēc viņa tā dara.

S-Tagad brauksim pie manis.

Pasmaidīju un sekoju viņai līdzi. Sajutos, kā maza meitenīte, kura neko nesaprot, jo tā tiešām bija - es neko nesapratu.

Iekāpām viņas Lexus mašīnā un traucāmies pa šoseju lielā ātrumā.

S-Tā, iepazīsimies, mani sauc Sofija, un tevi?

M-Marija. /pasmaidīju./

S-Jauks vārds. Kad biju jauna, gribēju sev meitu vārdā Marija, bet Dievs deva man divus zēnus. /nopūtās./

M-Jāpriecājas, ka esiet māmiņa. /pasmaidīju vēl platāk./

S-Cik tu esi jauka meitena. /arī viņas sejā atplauka smaids./

Visu ceļu, līdz Sofija mājām, runājām par manu nākotni, ja palikšu pie tēva.

M-Bet es vēlos atrast mammu. /atsprādzējusies ierunājos./

Sofija uz mani paskatījās ar smaidu sejā, pat nezinu, ko tas nozīmēja.

S-Atradīsi.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamats-zem-kajam-3/711343

Komentāri 3

0/2000

Nākamo : ) 

 0  0 atbildēt
Nākamo ;)
 0  0 atbildēt
Nakama bus rit ;)
 0  0 atbildēt