http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamats-zem-kajam-11/712308
Hey, vakarā gaidiet otra stāsta jauno daļu! ;))
Atmodos slimnīcas palātā. Redzēju, ka labā kāja ir ieģipsēta - skaisti!
Medmāsiņa iegāja palātā. Pienāca pie manis, kaut ko paskatījās aparātos un izgāja.
,,PAt nesasveicinājās."nodomāju.
Pagriezu galvu, tā iesāpējās, tāpēc nolēmu to nekustināt.
Pa palātas durvīm ienāca Enriko.
,,Vācies!"nokliedzu.
Puisis manāmi nobijās no šādas reakcijas.
,,Bet mums ir jāizrunājas!"viņš pienācis pie manis, ierunājās.
,,Vācies!"caur asarām acīs noteicu.
Viņš, ar nokārtu galvu, izgāja no palātas.
Smagi nopūtos un nolaucīju asaras.
Visas dienas, kuras man vajadzēja pavadīt slimnīcā, pavadīju viena. Neviens neatnāca, pat neapjautājās. Pat neatbrauca pakaļ.
Biju jau pie mājas. Iekliboju tajā iekšā.
Manā priekšā stāvēja Rodrigo un Andris, bet aiz viņiem noraudājusies Lillija.
Mani pārņēma šermuļi.
Nepievēršot viņiem lieku uzmanību, uzgāju uz savu istabu, sakrāmēju mantas somā.
,,Es te nepalikšu!"nodomāju.
Visu vakaru no savas istabas neizlīdu, tikai klausījos, ko tie tur runā, kā dauza Lilliju.
Pār maniem vaigiem visu laiku bira asaras.
Bija jau pa visam vēls. Viss bija norimis un es klusām, cik klusi varēju, nogāju pa trepēm un izgāju no mājas.
Par laimi es zināju ceļu, pa kuru jāiet pie Sofijas - caur mežu.
Klibodama ar visu kruķi, lēniem soļiem soļoju pa mežu.
Bija jau trīs naktī, bet tas mani neapstādināja.
Beidzot, nonàcu pie viņas mājas. Pieklauvēju pie durvīm.
Visas savas emocījas turēju sevī.
Durvis atvērās un manā preikšā stāvēja miegains Niks, bet ieraugot mani, viņa sejā aplauka smaids.
,,Nāc iekšā!"viņš teica.
Pamāju ar galvu un iegāju mājā.
Uzgājām uz manu veco istabu, noliku tur mantas.
,,Vecākus pagaidām necelsim un rīt tu muma visu izstāstīsi!"NIks noteica un aizvēra istabas durvis.
Vai es darīju pareizi? Vai man tiešām bija jānāk uz šejieni?
Lai vai kā, apgūlos gultā, saliku spilvenus kājgalī, lai varētu tur uzlikt savu kāju.
Iekārtojos ērtāk un aizmigu.
Rīts.
,,Ko viņs te dara?"Olafs priecīgi vaicāja Nikam.
,,Bļ*, tu klusāk vari? Neredzi, ka viņa guļ?"NIks noteica un iedunkāja Olafu.
Abi iesmējās un izgāja no manas istabas.
Pēc neilga brīža piecēlos un izstaipījos. Izkāpu no gultas un sāku somā meklēt tīras drēbes. Pārģērbos un izgāju no istabas.
Manā priekšā stāvēja Sofija ar asarām acīs. Viņa pienāca tuvāk un mani samīļoja.
,,Kas tev to nodarīja?"redzot manus nobrāzumus,vaicāja.
,,Andris un Rodrigo."nopūtu un atrāvos no Sofijas.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamats-zem-kajam-13/712691
