Domāju, ka pie tik mazas atsaucības, nav jēgas turpināt stāstu. :( 
Tāpēc, lūdzu, rakstiet vai vēlieties turpinājumu...? 
Pēc vēsās dušas jutos ļoti labi, un biju gatava "mesties" drēbju skapī, lai atrastu ko vasarīgu un ērtu šovakaram.
Atradu zilu kleitiņu ar sarkanīgām rozītēm, un kuplu kleitas apakšdaļu. Mans brūnais iedegums ļoti labi izskatījās pie šīs kleitas. Uzvilku rozā platformenes, kas bija kleitas puķīšu krāsā, tādēļ kopā izskatījās ļoti vasarīgi un labi. Pati nopriecājos par savi, bet devos pie spoguļa, lai "tiktu galā" ar saviem nepaklausīgajiem matiem.
Kārtīgi tos izķemmēju un iepraudu matos zilu sprādzīti, kas izcēlās manos brūnajos matos. Uzkrāsojos, un iepūtu vēl savas labās smaržas - biju gatava doties.
Telfeona ekrānā parādījās Liānas vārds. pacēlu klausuli.
- Čau, Artiņ! - Liāna priecīgā balsī teica - Cikos būsi pie manis?
- Čau, Lia! - priecīgi atbildēju pretī - Nu es esmu gatava... Tad jau drīz būšu.
- Varbūt, mēs varam tev aizbraukt pakaļ? - Liāna piedāvāja.
- Labi... - nobrīnojos, ka kādam tur ir mašīna - Oskara? - iesmīnēju.
- Nu ja. - Liāna iesmējās - Ne jau mana. Nu labi, tad mēs pēc 5 min būsim.
- Oke. - pasmaidīju, un noliku klausuli.
Oskars bija Liānas draugs jau vairāk kā pus gadu.
Paķēru līdzi jaku, aizslēdzu dzīvokļa durvis, un izejot pa ārdurvīm redzēju, kā piebrauc Oskars ar Liānu.
- Čau, ča rau čav! - Lieāna iesmējās pa atvērto mašīnas logu - Lec tik iekšā!
- Čau, čau! - pasmaidīju un iekāpu aizmugurē, kur sēdēja Endijs.
- Čau. - viņš smaidīgs paskatījās uz mani.
- Čau. - teicu pārsteigti, jo nebiju viņu pamanījusi dēļ mašīnas tonēto stiklu necauredzamību.
- Tas ir Endijs. - Liāna pagriezusi galvu pret mums teica - Nu, ja nezināji. - viņa iesmējās.
- Prieks iepzīties! - un paspiedām rokas. - Nu, kādi plāni?
- Plāni sen jau gatavi. - Liāna pārliecināta teica - Laižam pie Oskara brāļa uz lielo mājas tusu!
- Yeyy, ballīte! - iesaucos un visi iesmējāmies.
Ceļā runājām pa visādiem notikumiem, un ko darīsim rīt. Endijs man pievērsa īpašu uzmanību, taču es izlikos, ka neievēroju, jo domās visu laiku bija Haralds.
- Esam klāt! - Liāna paskatījusies pa mašīnas logu, laimē iespiedzās.
- Beidzot! - Oskars nopūtās, un visi iesmējāmies. Liāna saskūpstījās ar Oskaru un izkāpa ārā. Endijs noskatījās uz mani, bet es izkāpu ārā no mašīnas, un Endijs arī.
Nopūtos un ievilku svaigi gaisu. Jau spīdēja krāsainas gaismas, un bija dzirdami meiteņu kliedzieni.
- Pag, ko? - neizpratnē jautāju, kad sapratu, ka šī ir tā pati māja, kurā biju pirms 11 mēnešiem. - Tas nevar būt. - kļuvu neskatā.
- Kas noticis, Arta? - Liānas smaids pazuda, un viņa atrāvās no Oskara apskāvieniem, un pienāca man klāt.
- Nekas, vienkārši atmiņas saistībā ar šo māju... - teicu, un pasmaidīju, lai neizbojātu ballītes noskaņojumu.
- Pag. Tu esi jau šeit bijusi? - Oskars pavērās pret mani - Kādā veidā?
- Ar saviem bijušajiem "draugiem" pagājušo vasaru šeit bijām... - novērsu skatienu.
- Nu ja... - Oskars novilka, un paņēma Liānu aiz rokas, un visi devāmies iekšā.
Ejot Endijs gāja man līdzās, un mēģināja uzsākt sarunu, taču līdz ko viņš man uzdeva jautājumu, tā līdz ar to atvērās mājas durvis un tanīs stāvēja kāds zēns.
- Osiii! - zēns atplestām rokām teica, un sarokojās ar smaidīgo Oskaru.
- Markuss! Kāds patīkams pārsteigumus. - Oskars paspieda roku brālim.
- Redzu, esi atvedis līdzi jaunas sejas... - viņš iesmējās, jo vienīgo viņš pazina Liānu.
- Nu jā.. - iesmējās arī Oskars, un iepazīstināja mani un Endiju ar Markusu.
Markus smaidīgi norādīja un ārdurvīm, kas veda pie baseina un pārējām iekšpagalma ekstrām. Visi jautrā noskaņojumā devāmies turp un "metāmies" ballītē.
(I think)! ;D
