Daudz paliek omei neizprasta, vai tāpēc
nerakstīs tā atkal savu domu sleju?
Un atkal vārna tai aiz loga ķērks,
ka tas, ko viņa raksta, nevar saukt par dzeju.
Bet GargantijA varbūt atkal piebildīs,
ka viss ir jāsamēra savā omes mērā,
un vārnas ķērcieni nav jāņem vērā.
Un ome atkal vēro spoku sadaļas -
tur vārdu bilst, kur labāk iederas
Par Receptēm
Vienmēr svaigas kūkas cepas,
Tik retam pasprūk vārdiņš cepjas.
Ja kādai kūkai spilgtas gēla krāsas,
Cepējas kļūst vārdos naida māsas.
Aiz receptēm redz mūsu labo dzīvi,
Jo gatavo bez taupības, tik brīvi -
Ka gaļu gaļā tin, vēl virsū sieru rīvē,
Vai labāks ēdiens vēl var būt šai dzīvē?
Par Tribīni
Tā vienmēr ir pilna ar jautru publiku,
Te lasa un skata ikdienas rubriku.
Komentos raksta apdrāztas frāzes
Visvairāk no vecās žargona bāzes.
Pat arbūzus jau mēģina tribīnē griezt,
No sagriezto skaita par loģiku spriest.
Ko domāt varam par loģiku šādu,
Ja griezuma vietu nav pusēm nekādu.
Par Video
Vienmēr pārpārēm ar klipiem bāzts,
Y0uTub-ē kopēts, un spokos drāzts.
Pašmāju puisīši tēlo baigos ģēnijus,
Sadzīves, sporta un idiņu ķēniņus.
Video tagad ir visdažādām gaumēm.
Plūst no Latvijas ar lielām straumēm.
Nereti nevar saprast ko runā un rāda,
Tāda ir dzīve, ja demokrātija ir šāda.
Par Literatūru
Un jauni autori te savus spēkus mēro,
Te prasa plusiņus, lai viņu darbu vēro;
Bet sola nerakstīt, ja plusu nebūs gana,
Kaut plusu likšanai ir izvēle vien mana.
Pat konkurss fantāzijas žanrā top,
Lai veicinātu to, ko šeitan nesastop.
Ome novēl dalībniekiem izdošanos
Un lasītājiem - baudu, priecāšanos.
Par Mistiku
Starp mums jau daudzi gaismas gadi,
Bet sapnī atkal tu mani liegā dejā vadi.
Zvaigžņu miljoni klausās ko tev saku,
Es mostos un - neviena nav man blakus.
Un vēl kādu reizi - tev zvaigznes bija rokā,
Tās klusu mirdzēja, es biju gaismas lokā,
Tu centies man ko teikt, bet es nedzirdēju
Un bailēs uztrūkos un - sapni iztraucēju.
