http://spoki.tvnet.lv/literatura/Oblivion-6/782154
-Es esmu pārgurusi,- es sacīju, atkrizdama savā ofisa krēslā. Gadu ilgs darbs, tikšanās un plānošana beidzot bija vainagojusies ar panākumiem. Vakardien beidzot tika atklāta bērnu radītā līnija, kas sacēla milzīgu ažiotāžu medijos un modes pasaulē. Mēs ar Niku bijām izdarījuši kaut ko sensacionālu un nebijušu, bez tam, otro reizi gada laikā. Necerēti mecenāti un dizaineri kā arī apmeklētāji bija snieguši dāsnus ziedojumus štatu bērnunamiem, un pirmā kolekcija tika izpirkta pāris stundu laikā, tādējādi ziedojumu summai pārsniedzot vienu miljonu ASV dolāru. Tā bija neiedomājama summa, un pilnīgi noteikti vēsturiska. Annemarija man saprotoši pasmaidīja un ielēja kafiju no lielās krūkas manā mīļākajā krūzītē un pasniedza to man,- Tu esi eņģelis,- es pateicīgi noteicu un iemalkoju silto dzērienu. Vakardienas pasākums bija izdevies labāks, nekā iecerēts, un arī izsūcis visus manus spēkus vismaz uz nedēļu.
-Es nemaz nedomāju, ka bērni būs tik droši,- Annemarija piebilda un apsēdās pie sava darba galda, kas bija iekārtots pretim manējam, ar tieši tādām pašām mēbelēm un ierīcēm. Dzēru rūgteno kafiju un pamāju. Viņai bija taisnība. Noiet pa mēli pat ilglaicīgām modelēm ir grūti, jo sāp kājas, taču mazajiem tas šķita kā pastaiga pa parku.- Nevaru vien sagaidīt, kad Patriks ienesīs mums žurnālus,- Annemarija cerīgi sacīja. Izdzēru kafiju un šoreiz pati slinki aizslāju ieliet sev vēl krūzi. Kafija šodien garšoja labāk nekā ūdens.
-Patriks droši vien tagad skraida pa visiem kioskiem,- es sacīju, un atspiedos pret leti ar muguru, nespēdama noslēpt muguras sāpes,- Klau.. vai tev nav kaut kādas pretsāpju zāles?
-Kas kaiš?- sekretāre vaicāja.
-Man sāp mugura. Sen nebiju bijusi uz mēles,- es atzinos un novaidējos, sajūtot sāpes pie astes kaula.- Turklāt vakar tik ilgi staigāju uz augstpapēžu kurpēm, ka pat nesaprotu, kā vēl neesmu nonākusi traumatoloģijas nodaļā..
-Tev ir Edijs,- Annemarija vēlīgi pasmaidīja,- Viņš vakarnakt noteikti par tevi ļoti uztraucās.
-Jā,- domīgi piekritu un padzēros malciņu dzēriena,- Pat pagatavoja lieliskas vakariņas, sagādāja man muguras masāžu un ko tik vēl nē. Es pat nevaru visu uzskaitīt, jo esmu..- piešāvu plaukstu priekšā mutei,- Nolādēti pārgurusi..
-Tev šovakar ir vēl viena skate,- Annemarija atgādināja. Nobolīju acis un ielēju sev vēl kafiju,- Tu nepārforsēsi ar to kofeīna daudzumu?
-Gan jau ka nē,- atteicu, un sakrustoju kājas,- Ja tu zinātu, cik labi ir pēc augstpapēžu kurpēm valkāt kediņas..- es baudpilni norūcos un sekretāre iesmējās.
-Tā varētu būt...- viņa nomurmināja,- Paklau, zinu, ka esi nogurusi, bet vajag pārrunāt dažas formalitātes saistībā ar šīvakara pasākumu,- meitene atgādināja. Annemarija bija mana labā roka. Allaž profesionāla un punktuāla, vienmēr spējīga būt lietišķa un nopietna, kad to vajag. Vislabākais Annemarijā bija viņas spējas visu atcerēties un sakārtot. Viņa bija mans personīgais sargeņģelis.
-Pirmkārt,- meitene uzsāka sarunu, kad beidzot apsēdos savā vietā,- Šovakar modes skatē dizainers ir pieprasījis vienlaikus uz mēles iziet divatā..- meitene sacīja un es pamāju. Tas bija skaidrs.- Otrkārt, nākamnedēļ jūs ar Niku tiksiet izvazāti pa televīziju, sākot ar “Labrīt, Sanfrancisko”, un beidzot ar “Vakars ar Nilu Neilsenu” pa visu Ameriku. Sponsori solījušies jums sagādāt arī viesnīcas un pirmklasīgus pakalpojumus.
-Es to visu zinu, Anna,- es pasmaidīju un pateicos meitenei,- Man tas viss ir piefiksēts te,- es pacēlu gaisā savu ādas piezīmju blociņu, kurā vairs nebija gandrīz nevienas brīvas vietiņas šomēnes, ko pievienot. Annemarija pamāja un ieskatījās datorā.- Kas vēl?
-Ir pāris neskaidrības,- viņa domīgi noteica, nenovērzdama acis no ekrāna,- Vai nākamās sezonas pavasara kolekcijai būs.. apl..aplikē?
-Aplikē. Jā.- es paskaidroju,- Aplikē ir modes termins, kad viens audums ir uzšūts virsū citam.
-Tā kā tie mani svārki, kas tev riebjas,- Annemarija savilka paralēles un es pamāju. Meitenes vaigi piesarka,- Nu man ir skaidrs..- viņa pateica un atkal ielūkojās datorā,- Tad tikai šī vakara pasākums un viss. Pēc tam tev mēnesis ir oficiāli brīvs.
-Burvīgi,- atviegloti noteicu un apgriezos ar krēslu riņķī,- Beidzot atpūta. Būs kaut kur jāaizbrauc ar Ediju.- es prātoju, un novērsos, lai Annemarija mani nepamanītu. Lai gan publiski es izlikos, ka manas/mūsu attiecības bija fantastiskas, tā nemaz nebija. Es nejutos laimīga un nespēju Edijam atdoties tā, kā.. kā vārdā neminamajam.
-Iesaku Ēģipti,- Annemarija ieteica un viņai iezvanījās telefons,- Kūka meitai,- viņa pusčukstus noteica, un ar acīm palūdza man atļauju iziet. Pamāju ar roku un no atvilktnes izņēmu žāvēto augļu paciņu, ko laiski sāku grauzt, izklaidīgi skatīdamās ārā pa logu. Spīdēja saule un ielās valdīja miers, jo vairums amerikāņu šādas dienas pavadīja pie okeāna un ārpus pilsētas.
Apgriezos otrādi un atgriezos pie darba, nervozi kodīdama pirkstos. Vai es spēšu izturēt vēl vienu modes šovu, izliekoties, ka viss ir kārtībā?
***
-Tā,- Lūsija noteica un ļāva man atvērt acis.- Izskaties vienreizēji,- viņa apmierināti sacīja. Lūsija bija atstājusi manus matus vaļā, taču vienā pusē šķipsnas bija iekrāsotas zilā, sarkanā un baltā tonī, simbolizējot Amerikas karoga krāsas. Līdzīgi toņi bija arī manā meikapā- sarkanas lūpas un Amerikāņu karoga krāsas uz plakstiņiem. Pateicīgi apķēru stilisti un ieskatījos spogulī, novērtēdama savu izskatu. Vienīgā lieta, kas mani mazliet uztrauca, bija amerikāņu karogs, kas kā apmetnis bija piestiprināts sporta krūštura maiciņai, un stiepās apmēram pusotru metru pa grīdu. Kājās man bija augstpapēžu kurpes un tumši zili velveta džinsi ar paaugstināto jostas vietu. Es izskatījos pēc staigājošas Amerikas.
-Kaut kas nav pareizi?- pie manis piesteidzās Patriks, kurš pats neizskatījās daudz parastāks par mani. Pat viņam bija lūpukrāsa,- Tev drīz ir jāiziet.
-Tu drebi vairāk kā es,- es sacīju,- Mani biedē tikai tas apmetnis.
-Tas plandēs.- Patriks nikni nobubināja. Es dziļi ieelpoju un tad izpūtu gaisu,- Tas Marko ir galīgi aptracis! Viņš... ak..- Patriks pukojās,- Viņš grib sabāzt visus specefektus, it kā mēs te apkārt viņam būtu Spīlbergi!
-Ko viņš vēl ir iecerējis?- es drebošā balsī pajautāju. Marko allaž bija pārsteidzis publiku ar saviem izgājieniem, bet es nekad Patriku nebiju redzējusi TIK nervozu. Pēc Patrika skatiena es nopratu, ka neko labu viņš nepateiks.
-Pirmkārt, jums otrajā tūrē būs jāaizdedzina speciāli cimdi,- Patriks skaidroja. Labi. Uguns nebija tik traki.- Pirmajā turē, jūsu acis būs ciet.
-Kā.. ciet?- es pavaicāju.- Jātur acis cie...- es pat nepaspēju pateikt, kad viņš izvilka acu sargu, ko parasti lieto uz nakti,- Tu joko..
-Nē, nejokoju. Tāpēc jau jūs ejat divatā,- viņš paskaidroja.- Pagriezies, lai varu tev uzlikt to masku..- Patriks sacīja un es paklausīju. Aizvēru acis un savilku rokas dūrēs, juzdama to, cik aukstas tās bija. Visas iekšas drebēja, un par sevi lika manīt nogurums un nespēks, bet mans prāts joprojām bija enerģijas pilns un trakoja kā nikns mustangs. Jutu, kā Patriks man apliek auduma acu sargu ap acīm un satver manu roku. Bija neomulīgi, ka priekšā bija absolūta tumsa.
-Tad kāda jēga bija likt acu ēnas?- es nikni noprasīju un ar tausti centos saprast, kur ir Patriks. Viņš satvēra manas rokas un cieši tās saspieda.- Es sūdzēšos!
-Esi mierīga,- Patriks palūdza.- Tie tiks noņemti mēles galā pēc signāltaures skaņas.- viņš paskaidroja, balsij kļūstot ātrākai,- Re kur tavs partneris,- Patriks sacīja un manu roku saņēma sveša roka.
-Es zinu, ka tu smaidi,- es sacīju un nedroši pastiepu roku, lai atrastu, kur viņš ir. siltais pazīstamais tvēriens aptvēra manu roku un es sajutos mazliet mierīgāka.- Nik.
-Tu vienmēr mani atkod,- Niks sacīja un noņēma man apsēju no acīm, kas apžilbināja man acis,- Piedod,- viņš uzreiz atvainojās,- Es tā negribēju..
-Man riebjas tie mēsli,- es nopukstēju un centos sevi saturēt kopā,- Kā es izskatos?
-Tu izskaties lieliski,- draugs sacīja,- Man tev vajag kaut ko steidzami parādīt.- viņš pateica un satvēra mani aiz rokas, mudinādams kaut kurp doties. Mulsi viņam sekoju, mezdama skatu uz kulisēm, kur visi jau stājās,- Tu iesi pēdējā.- Niks paskaidroja un turpināja mani vest cauri garajam gaitenim, ko izgaismoja Neona lampas,- Tu domā, ka es aizmirsu?
-Aizmirsi ko?- es apjuku, kad viņš atvēra darbinieku ejas durvis, un izveda mani laukā, kur bija milzīgs stāvlaukums, pārpildīts ar mašīnām,- Nik, kas tev prātā?
Neko nepasakot, Niks mani pagrieza pretējā virzienā un pieliecies pie auss, nočukstēja,- Daudz laimes divdesmit ceturtajā dzimšanas dienā, Čelsija Millere.- draugs sacīja un mani apskāva, kamēr es stāvēju kā sālsstabs, nespēdama pateikt ne vārda.- Izbaudi savu dāvanu.
Man pretī stāvēja Naels Krūzs, laiski atspiedies pret motociklu, veltot man manu smaidu.
-Tas ir tavs partneris,- Niks papliķēja man pa plecu un atkal pieliecās pie auss,- Nesačakarē neko.- viņš piebilda un devās prom, atstājot mani divatā ar Naelu.
-Sveiks, mazais,- Naels mīļi noteica un pienāca man klāt, lai mani samīļotu un pieglaustu sev klāt.- Daudz laimes dzimšanas dienā.- viņš sacīja un noskūpstīja man galvvidu.
Pār manām lūpām nenāca ne vārda.
Ohhhhh...... Kaut kas tur štūmējas ar to Čelsiju un Naelu... #teamNaels&Čelsija