8. 30- Klāt otrdiena un došanās pie ārsta. Es tik ļoti ceru, ka varēšu atbrīvoties no ģipša uz kājas, kas man traucē brīvi pārvietoties un apmeklēt skolu, lai gūtu tik ļoti nepieciešāmās zināšanas.
8. 50 – Izbraucam pie ārsta.
9. 20 – Esam pie ārsta un gaidīšana var sākties.
12. 30- Beidzot tieku mājās no ārsta apmeklējuma. Eurēka – rīt atsāksies manas skolas gaitas. Tagad laiks gatavoties skolai.
12. 45- Atkal pienāk sms no mana nezināmā pielūdzēja. Šoreiz ar tekstu:” Ehh, mīļumiņ tu man tik ļoti pietrūksti skolā. Es ceru, ka tava smagā trauma drīz pāries un atgriezīsies skolā, lai varu vērot tevi ik dienu un priecāties.” Kad atbildēju uz šo sms kā parasti atbilde nesekoja.
15. 30- Lai diena kļūtu vēl dīvaināka saņēmu zvanu no, kāda cita. Man zvanīja Pēteris. Tiesa šoreiz viņš zvanīja nevis, lai kārtējo reizi man piedraudētu, bet, lai lūgtu padomu. Viņš man lūdza pastāstīt, kur var nopirkt tik tizlas drēbes kā man, lai viņs, kad pienāks Helovīns var tēlot nūģi vai bezsmadzeņainu un tizlu zombiju. Es vienkarši noliku klausuli, jo uzskatīju, ka viņš par mani ņirgajās. Es un bezsmadzeņains zombijs? Idiotisms!
18. 32- Pārlasu grāmatas un sakārtoju somu. Rīt jādodās atpakaļ uz skolu.
19. 30- Pietiks šo dienu. Rīt atgriežos skolā tāpēc laiks miegam.
