5. 20- Pamostos ierastajā agrumā, lai arī šodien uz skolu tikai 10.00. Pie vainas mamma un viņas narkotikas. Pa visu māju skan vaidi un kliedzieni par to kā viņa grib, lai dakteris pārbauda viņas mitro kaķīti. Laikam vakardienas daktera Raita apmeklējums nav devis vajadzīgo efektu. Dīvainākais, ka joprojām pie sevis domājot nevaru atcerēties, kāpēc un kur man šis dakteris likās redzēts un dzirdēts.
6. 15- Zvans no tēta. Viņš, zinot manus paradumus zvanīja pirms darba dienas uzreiz piecēlies, jo iepriekšējā vakarā uzzināja, ka mājās būs sestdien vakarā. Šī informācija daļēji iepriecina un apbēdina. Biju cerējis, ka tēvs atbrauks jau piektdien, bet iepriecina, jo varbūt tēva atgriešanās palīdzēs mammai ar viņas narkotiku atkarību. Kamēr tēvs bija mājās viņa ar to tik ļoti neaizrāvās.
8. 00- Devos paēst brokastis.
9. 15- Ierodos skolā. Par laimi, tajā nevalda klusums. Par laimi, jo drūmas domas par to, kas var notikt, kad atgriezīsies tēvs ir par daudz, savukārt troksnis traucē tam rasties arvien vairāk un vairāk.
10. 00- Tūlīt startēs pirmā stunda. Pirmā stunda šī mācību gada pirmajā semestrī. Es kļūstu pārāk sentimentāls.
11. 45- Pusdienu starpbrīdī izmēģinam mūsu priekšnesumu Ziemassvētku ballei. Mana loma tajā ir ļoti nozīmīga. Mēs iestudējam ludziņu par Ziemassvētku vecīti un es tēloju akmeni. Es uz skatuves esmu lielāko daļu lugas un esmu tik vērtīgs, ka man to nav jāapliecina ar vārdiem, jo man nav jāsaka pilnīgi nekas.
12. 15- Sākas ģeogrāfija. Pēc stundas notveru skolotāju, beidzot viņa nepaspēj aizmukt no manis. Šajā brīdī jautāju, kāpēc kopš olimpiādes no manis vienmēr izvairās. Skolotāja atbildēja, ka mani zvani pirms olimpiādes nakts vidū uz ilgu laiku viņas vīŗam radīja aizdomas, ka viņa krāpj vīru, jo vīrs nespēja noticēt, ka kāds skolēns dēļ kaut kādas stulbas olimpiādes varētu zvanīt naktī. Tāpēc viņa sākusi izvairīties no manis, lai es liktos mierā. Esmu šokā. Viņas vīrs ir idiots.
14. 35- Skola beigusies arī šodien. Vairs tikai viena diena atlikusi, un pat tā bez stundām, jo trešdien ir tikai liecību pasniegšana un ceturtdien tikai balle. Stundas uz vairāk kā divām nedēļām varu aizmirst.
15. 20- Mājās sēžu un lasu. Kļūst skumji, turklāt neredzu jēgu rīt iet pēc liecības, tāpat zinu, ka visos vērtīgajos priekšmetos esmu izcilnieks.
18. 30- Paēdu mammas gatavotās vakariņas. Rets gadījums, bet tās ir patiešām gardas. Kas vēl labāk- viņa izklausās pilnīgi skaidrā. Varbūt, apzinoties tēva atgriešanos mēģina apturēt savu atkarību?
19. 46- Iešu gulēt. Labu miegu pasaule.