local-stats-pixel fb-conv-api

Nūģa dienasgrāmata #420

41. daļa

5.00- Svētdienas rīts un esmu augšā agrāk kā parasti uz skolu ejot. Izskaidrojums tam ir loģisks. Vakardienas ideja par snaudu nostrādāja, jo nogulēju līdz pat šim brīdim un jūtos silts un vesels.

5. 30 –Atveru grāmatu oar vēstures neprecizitātēm un sāku to lasīt un salīdzināt ar savām zināšanām.

8. 20- Sadzirdu mammu, kura skaļi dzied. Nav pat 9 no rīta un mamma dzied- kaut kas noteikti nav kārtībā. Noeju pie viņas istabas un pieklauvēju pie durvīm. Nekādas atbildes. Klusums.

8. 25- Mamma atver durvis un prasa, ko man vajag. Atbildu, ka nesapratu kāpēc viņa agri no rīta dzied pa visu māju. Mammas reakcija –daru ko gribu. Durvis aizcērtās. Atgriežos savā istabā.

9. 15- Daru to pašu, ko darīju vakar. Dodos pastaigā. Cerams, nesatikšu atkal Pēteri un viņa bandu.

9. 50 – Esmu tajā pašā mežiņā, kurā vakar satiku Pētera bandu. Par laimi šodien viņu tur nav. Staigājot pa mežu apbrīnoju dabu. Ja kādā brīdī no manis atslēdzās mans zinātni mīlošais prāts, izņemot piedzirdīšanu tad tas ir, kad staigāju pa kādu skaistu vietu. Koki un sniegs, čivina pāris reti putni, šur tur dzīvnieku pēdas. Vakar to visu nevarēju izbaudīt, jo cietu no huligānu uzbrukuma.

11. 13- Kādu laiku vēroju apsnigušu skudru pūzni, kad sajutu, ka man kāds pieskarās pie pleca. Pagriežos un ak tu neraža. Pēteris stāv man aiz muguras.]11. 15- Esmu ar galvu pa priekšu sniega un pussasalušā pūžņa konstrukcijā. Par laimi tas bija pamests.

11. 15- Aiz kājām tieku izvilkts ārā. Pēteris nikni smaida un uzgrūž mani uz koka. Mirkli vēlāk viņš pagriežās un aiziet prom.

12. 20- Atgriežos mājās. Tur valda klusums. Paskatos uz telefonu- bļin klusums ielsēdzies un neesmu pamanījis sms no mammas, ka viņa aizbrauks pie draudzenes un vakarā būs rīt. Jauki, varēšu mazliet atpūsties vienatnē. Šādas vienatnē pavadītas brīvdienas man patīk.

14. 47- Atskan zvans no sveša numura.

14. 48- Nolieku klausuli. Kārtējais krāmu tirgotājs.

15. 34- Mazliet biju pavērojis televizoru, taču tur nekā nav.

16. 23- Pagatavoju sev brangas, bet veselīgas vakariņas. Ēdu, bet paliek kaut kā skumji. Iedomājos, cik skaisti būtu ja tās notiesātu kopā ar savu mīlu- Lieni. Diemžēl, līdz varēs ko tādu jāpagaida. Agri vai vēlu Pēteris sapratīs, ka karā man zaudēs un padosies.

18. 30- Lasu “Karu un Mieru”. To grāmatu lasu jau piekto reizi, jauka bērnu grāmatiņa.

19. 45- Laiks miegam.

137 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000