local-stats-pixel fb-conv-api

Nūģa dienasgrāmata #261

25. daļa

5. 20- Klāt piektdiena. Kā jau labi zināms lielākajai daļai tā ir laimīgākā diena nedēļā- man murgs. Jo īpaši pēdējās 2 nedēļas. Par laimi šodien nav nekas tāds, kas varētu likt man trešo nedēļu pēc kārtas piektdienā piedzerties.

5. 30- Klusums no mammas puses. VIenīgās skaņas mājā ir mani soļi un vecāku krākšana. Acīmredzot, atkal krājumi beigušies.

5. 40- Dzirdu pamostamies mammu. Viņa gan neko dižu nedara.

6. 30- Esmu jau pie skolas. Velos nedēļas pēdējā normālajā dienā skolu izbaudīt maksimāli ilgi.

6. 45- Sajūtu pamatīgas sāpes vēdera rajonā. Par laimi īslaicīgas.

7. 20- Ierodās pirmie klasesbiedri, taču kā jau ierasts, man viņi uzmanību nepievērš.

7. 45- Ierodās Pēteris un Liene. CIk skumji kļūst, vērojot kā mana mīla staigā sadevusies rokās ar to neizdevušos zinātnes kļūdu.

8. 00- Pēteris nikni blenž manā virzienā, taču neko nedara. Laikam baidās.

8. 15- Toties Džeremijs man iemet ar maisiņu, kurā bija kaut kas balti zaļš un smirdēja pēc piena vai biezpiena.

8. 29- Visu šo laiku centos noskalot to smaku no sejas, vairs nav laika jāiet uz stundām. Šodien, jābū uzmanīgam. Nevēlos vairs tikt ieslēgts un kavēt vērtīgās mācību stundas.

8. 31- Pie mums ieskrien audzinātāja un pasaka, ka varu neuztraukties- bastotu stundu man nebūs, jo viņa ir saņēmusi manas 30 sms par to, ka tā nebija mana vaina. Tiesa es nedzirdēju neko par to, ka Pēteris tiks smagi sodīts par tik ļaunu pārkāpumu.

8. 40- Sajūtu sniegu uz kakla. Kāds man iemeta ar no palodzes savāktu sniegu.

9. 15- Joprojām, jūtu smaku no tā ar ko man iemeta Džeremijs.

9. 35- Par aizdomīgu smaku aizrāda arī angļu valodas skolotāja. Par laimi viņa nesaprot, ka tā nāk no manis.

10. 00- Man pienāk ziņa, ka mamma sākusi vecos narkomānu jokus.

10.15- 15 minūšu garumā, kuras ilga viņas sarakste ar limbažnieku es nolēmu pie pirmās iespējas mammai atņemt narkotikas. Tas jau ir par traku. Tagad viņai rādījās halucinācijas par to, kā kāds spaida melones un baksta burkānu starp lūpām. Tā itkā ar to nepietiktu viņa kaut ko runāja arī par putukrējuma laizīšanu no ķirsīša- viņai, taču ir alerģija no ķiršiem un zemenēm!

12. 23- Ģeogrāfijā atkal sajūtu sniegu. Vismaz, smaka, beidzot atkāpusies. Tas ļauj atviegloti uzelpot.

14. 36- Izrādās uzelpot nebija vērts, jo izejot no skolas mani sagaida Džeremijs ar vēl vienu tādu pat "dāvaniņu" Šoreiz maisiņs lido tieši sejā un viss esmu noķēpāts ar kaut ko zaļi baltu. Tā itkā ar to nepietiktu - Fransuā, kas ir mani nīstošās trijotnes jaunais draugs ielidināja mani kupenā un Pēteris apraka mani ar nez no kurienes izrautu lāpstu. Ārā palika tikai manas potītes un pēdas. Viss cits biju ierakts sniegā.

14. 51- Trīcošs izkārpijos no sniega, lai redzētu, ka trīs uzbrucēji turpat vien ir.

14. 53- Pēteris satvēra mani aiz apkakles un piedraudēja ja es kaut paskatīšos uz Lienes pusi viņš mani izbaros kanāla bebriem. To pateicis viņš atkārtoja sniega kupenas rituālu un visi trīs laikam aizgāja.

15. 15- Izkārpījos no sniega un devos mājās.

15. 22- Ierodos mājās un no tās tikko izgaja vīrietis ar pavāra cepuri galvā. Mājā var redzēt putukrējuma pēdas pie viesistabas dīvāna. Mamma tieši tajā laikā visu tīrīja. Laikam viņa saņēmusi kādas pavārmākslas lekcijas. Tiesa viņa sūīgi gatavo, jo pašai šur tur rēgojās putukrējums, tikai jau pašķidrs un viss dīvāns bija nosmērēts ar putukrējumu.

16. 30- Izlienu no karstās vannas, kurā sildījos. Jūtos puslīdz labi, tikai ļoti miegaisn.

19.00- Dodos gulēt.

133 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

Labā mutere čalim!

5 0 atbildēt