local-stats-pixel

Nūģa dienasgrāmata #191

19. daļa

6.00 - Esmu augšā. Diemžēl, nevienas ziņas par to, ka būtu jāiet uz skolu. Nāksies dirnēt mājās. Toties ir ziņa no Zuzzanas, ka gaidīs mani pie skolas 16.00, lai varam mācīties.

6. 01- Šajā gadījumā esmu priecīģs par to, ka kāds no manis paraiztēs, jo vismaz, kāds šajā dienā tiks izglītots.

6. 25- Caur savu datoru papētu vai mamma atkal sarakstījusies ar savu mīļāko un dīleri. Dīvainā kārtā nē. Varbūt sapratusi, ka halucinācijas par mitriem kaķiem un tīrāmām trubām nav laba lieta?

7. 20- Piespiežu sevi paēst brokastis. Skolas nebūšana pilnīgi iznīcinājusi apetīti. Tā laikam jūtās sievietes, kuru vīri dodās dienēt armijā

9. 20- Saņemu sms no Zuzzanas:" Sveiks, varbūt varam pārcelt mūsu "mācības" no 16. uz 18.?"

9.21- Atbildu, ka labi. Ko ta nu es strīēšos, lai arī man liekās dīvaini tik ļoti vilkt garumā ar mācībām, tas, taču ir tikai mazs projektiņš. Un kāpēc mācīšanās liekama pēdiņās? Laikam, Zuzzanna ir gudrāka kā man likās un arī saprot, ka nav vērts iespringt uz šo mājasdarbu, jo tas ir elementārs.

9. 30- Man piezvana tēvs un lūdz, lai palīdzu saprast, kas vaina viņa telefonam. Mīļotā spēlīte visu laiku izslēdzās. Es viņam nodiktēju kā rīkoties, taču tēvs jau pasaka, kanav vērts, jo viņš spēli jau izdzēsa. Gribējis tikai parunāties ar savu veci. Pēc tā viņs pateica, lai no ledusskapja paķeru kādu aliņu un izbaudu brīvdienu un nolika klausuli. KAD šis murgs beigsies?!

10. 15- Mamma, tomēr, nav beigusi lietot. Dzirdu, kā viņa kliedz dīainā balsī no vannas istabas par to, ka mitrais kaķis dievina cieto koku. Mana ģimene iet sviestā.

15. 30 - Saņemu ziņu no Zuzannas ar jautājumu, ko dzeršu. Atbildu, ka pienu. Atbildē tikai smejošais emotikons.

18. 00- Pienācis laiks, beidzot izpildīt pāru darbu. Jau 10 minūtes gaidu Zuzzannu, bet viņas nav.

18. 01 - arī tagad viņas nav.

18. 15 - Sievietes. Droši vien tup vēl mājās un domā ko vilkt ja nav ko vilkt, bet skapis pilns.

18. 20 - Viņa, beidzot parādās un atvainojās par kavējumu. Esot, bijis jāizved suns pastaigā kaimiņam.

18. 50 - Esam pie viņas mājas. Māja, jāsaka godīgi Zuzannai ir tīri gaumīga.

18. 55- Viņa pieved mani pie galda un saka, lai jūos kā mājās.

19. 00- esmu iedziļinājies mājasdarba tēmā (man, taču teica, lai jūtos kā mājās), bet Zuzzanna kaut ko šīverējās pa māju.

19. 03- Viņa uzliek uz galda divas maza izmēra glāzes un salej tajā brūnu šķidrumu, atvainodamies, ka piena viņai nav.

19. 04- Paostu šķidrumu un tas atgādina tēvu pēc labas pasēdēšanas (viņa vārdiem) ar draugiem.

19. 06- Zuzanna piedāvā saskandināt, taču atsakos. Mazliet saīgusi viņa izdzer savu glāzi.

19. 08- Beidzot riskēju un izdzeru savu dzērienu. Pārņem dīvaini patīkamas sajūtas.

19. 20- Abi dzeram nākamo.

19. 35- Man jau ceturtā glāze. Zuzanna vairs nedzer

19. 40- Pabeidzam pāru darbu. Ja godīgi lielāko daļu biju izdarījis pa dienu, gaidot 18.00.

19. 41- Zuzanna kaut kur pazudusi. Izdzeru palikušo brūno šķidrumu.

19. 42- Pieceļos kājās, lai ietu mājās, bet nevaru nostāvēt.

19. 45- Atkrītu uz krēsla un sēžu blenzdams tukšumā.

20. 10- Zuzanna, beidzot atgriežās. Viņa ir pārģerbusies. Pareizāk, sakot izģērbusies, jo stāv manā priekša tikai t-kreklā un šortiņos. Pirms tam, tas bija biezs džemperis un bikses un, neskatoties uz to, ka bijām istabā kedas.

20. 11- Viņa apsēžās man blakus un sāk kaut ko runāt. Lielāko daļu neuztveru, jo smadzenes nespēj domāt- brūnais šķidrums bremzē to darbību.

20. 13- Viņa arī runā par slapjiem kaķīšiem! Viss es esmu prom. Arī Zuzanna ir narkomāne.

22. 30 - Attopos pie savas mājas. Īsti neatceros, kā tieši šeit nokļuvu. Un uz vaiga sarkans pleķis, kas garšo pēc ķiršiem.

22. 45 - Ierāpoju savā gultā un iemiegu.

127 0 1
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

Kā nūģis varēja rakstīt dienasgramatā , ja bija galīgi pārtesies? emotion 

5 0 atbildēt