-Pasteidzies! Es netaisos sēdēt,- saucu Amberai, kas vilkās man no mugurpuses, bet aiz viņas pamanīju gaismu, kas visticamāk nāca no kabatas lukturīša, kurš piederēja policistam.
-Es nevaru. Man kājas netur,- viņa smejoties teica, bet tempu viņa nepalēnināja.
-Netur tikai pūslis. Tavas kājas tur. Aiziet!- vilku draudzeni aiz rokas uz priekšu, cauri rapšu laukam, laikam rapšu.
-Meitenes, ja jūs apstāsieties, jums būs labāk,- aizelsies policists mums piedraudēja, bet mēs paātrinājām tempu, viņu atstājot aiz muguras.
Izskrējam no lauka, un nonācām uz ceļa. Laikam šoseja. Mums tuvojās kāda mašīna, tāpēc es ātri piekārtoju kleitiņu, matus sakārtoju virs krūtīm un ar smaidu sejā pacēlu kreiso roku gaisā, nostopējot mašīnu.
-Mīļumiņ, vari mūs aizvest līdz centram?- jautāju netieši, jo man pat nav nemazākās nojausmas kurā pilsētā mēs tagad atrodamies.
-Jā, varu. Un es neko neteikšu mammai, - sadzirdēju brāļa rupjo balsi, tāpēc mazliet nobijos, bet ātri vien atguvos. Iesēdos aizmugurējā sēdeklī, un man blakus apsēdās Ambera.
-Tu saproti, ka mamma tevi nositīs?-brālis viegli iesmejoties jautāja.
-Tu saproti, ka man ir vienalga?- sarkastiski atbildēju un sāku meklēt telefonu, lai pārliecinātos, ka mamma nav zvanījusi.
-Kas noticis?- Ambera pamanīja, ka es kaut ko cītīgi meklēju, tāpēc nolēma palīdzēt.
-Telefonu pazaudēju,- ar priecīgu balsi atbildēju un atgāzos krēslā.
-Ui, Kitij, mamma tevi slānīs,- Agnis, mans brālis atkal iesmējās, palielinot mašīnas ātrumu.
-Es tev zobus izsitīšu, ja tu pateiksi,- piedraudēju būdīgajam brālim, liekot draudzenei ieķiķināties.
-Oi, oi, oi, cik tu varonīga. Labāk izskaidro mammai kāpēc tik vēlu mājās, jo viņai šovakar filmu seanss,- brālis norūpējoties ieteica, bet es biju pilnīgi mierīga, jo attaisnojuma man ir vienmēr.
-Es tak zinu. Labāk tu izdomā savu, jo tev pirmdien jāaizstāv kursa darbs, bet tu vadā septiņpadsmitgadnieces savā mašīnā, divos naktī,- nomēdījos, un ieliku savu galvu Amberas klēpī, apzinoties, ka brālis vedīs mūs uz savu dzīvokli, kas atrodas divu stundu attālumā no manām mājām.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Nu-un-1/704147
