Nu ko tauta?! Jaunā spoku deva :)6

1.Reiz kāds mednieks apmaldījās mežā. Vairākas stundas viņš izmisīgi centās atrast kādu pazīstamu vietiņu vai taku, bet nekā. Sāka satumst. Mednieks turpināja maldīties pa biezokni, kad pēkšņi no nekurienes viņa priekšā uzradās neliela koka būda. Viņš pavēra durvis, iekšā neviena nebija. Izskatījās gan, ka kāds tajā dzīvoja. Vīrs nolēma nakti pārlaist būdā, jo pa tumsu tāpat nekur tālu netiktu. Ja arī saimnieks uzrastos, tad noteikti izprastu viņa situāciju. Viņš apgūlās gultā un tikai tad pamanīja, ka visas sienas ir nolīmētas ar ļoti dīvainu cilvēku portretiem. Visas sejas bez izņēmuma izskatījās ļaunas un dusmīgas, likās, ka tās viņu vēro. Vīram kļuva neomulīgi, un viņš nogūlās uz vēdera, drīz vien iemigdams. No rīta, berzēdams acis, mednieks atskārta, ka būdā nav pilnīgi neviena portreta. Tikai logi!

2.Tims devās mājup no skolas, kad pēkšņi no nekurienes pie viņa kājām parādījās balts papīra gabals. Viņš jau cerēja, ka tā būs aploksne ar naudu, bet tā izrādījās fotogrāfija ar kādu piemīlīgu meiteni, kura turēja paceltus 2 pirkstus. Viņai bija tik jauks smaids, ka Tims vienkārši nespēja atraut acis no fotogrāfijas. Viņš atgriezās skolā, lai iztaujātu citus, cerēdams, ka kāds pazīs šo meiteni. Neviens meiteni foto neatpazina un apgalvoja, ka viņa, visticamāk, ir no kādas citas skolas pilsētā vai pat no kādas citas pilsētas. Tims atgriezās mājās. Visu atlikušo dienu viņš spēja domāt tikai par šo meiteni. Beidzot vakarā viņš jau grasījās aizvērt acis, bet tad saklausīja tādu kā ķiķināšanu. Tims piegāja pie loga un ieraudzīja meiteni, kas ļoti atgādināja meiteni no foto. Meitene metās bēgt. Tims izleca pa logu un sekoja viņai līdz pat tuvējam mežam, bet atmeta ar roku, jo viņa vairs nebija redzama un atgriezās mājās. Nākošajā dienā viņš turpināja iztaujāt cilvēkus, jo cerēja, ka kāds patiešām pazina šo meiteni foto, bet neviens nevarēja palīdzēt. Tās dienas naktī viņu pamodināja kāds dīvains troksnis. Likās, ka kāds sit ar nagu pret viņa istabas logu. Tims piegāja pie loga, un tur atkal bija tā meitene. Viņš nodomāja, ka kāds draugs grib viņu labi izjokot, tāpēc atrāva logu un atkal sekoja meitenei. Šoreiz viņš bija apņēmības pilns noskaidrot, kas te notiek. Zēns jau gandrīz bija noķēris meiteni, kad pēkšņi no nekurienes ‘’BOOM!’’ Viņu bija notriekusi mašīna. Tims gulēja uz asfalta izkropļots un miris, bet joprojām turēja fotogrāfiju ar meiteni. Šoferis izleca no mašīnas, lai palīdzētu, bet bija jau par vēlu. Viņš pamanīja fotogrāfiju zēna rokās un pacēla to. Tajā bija redzama tā pati piemīlīgā meitene, bet nu jau ar 3 paceltiem pirkstiem!

3.Tifānija sēdēja savā istabā un pildīja mājasdarbus, kad viņai pienāca īsziņa. Meitene neatpazina numuru, bet īsziņā bija teikts ‘’Ieej vannā un tad uz gultu! Rīt skolas diena!’’ Viņa nodomāja, ka kāds sajaucis numurus un nepievērsa uzmanību, turklāt viņa tāpat vēlāk plānoja iet mazgāties. Meitene drīz vien pabeidza mājasdarbus un devās uz vannas istabu, kur atrada vannu jau piepildītu. ‘’Dīvaini gan,’’ viņa pie sevis noteica, ‘’Varbūt mamma jau atkal pacentusies.’’ Tifānija novilka drēbes un ieleca vannā, pirms paspēja apjaust, ka kaut kas nav kārtībā. Pēkšņi meitene sajuta stindzinošas sāpes, kas pārņēma visu viņas ķermeni. Pēc mirkļa jau sāka lobīties āda un straumēm gāzties asinis. Sāpju plosīta, Tifānija izleca no vannas un sāka kliegt pēc palīdzības. Viņa ieskrēja savā istabā, lai zvanītu policijai, bet viņu jau gaidīja jauna īsziņa no tā paša nezināmā numura. Īsziņā bija rakstīts ‘’Nākošreiz ielej vannā ūdeni!’’ Tiklīdz meitene bija izlasījusi, viņai aiz muguras kāds sāka skaļi smieties. Tifānija apgriezās un ieraudzīja garu vīru melnās drēbēs, kurš vienā rokā turēja viņas mammas galvu, bet otrā kanniņu ar kādu skābi.