Labdien, labrīt, labvakar visiem visā Latvijā, piedodiet, ka nebiju tik ilgi, jo mans dators, taču māk uzkārtieties un raustīties laikā, lai jauka jums diena! Bet man ir paziņojums.Cilvēki,kuriem ir whatsapp.Tātad,ir izveidota grupa,kurā var čatot ar spoku rakstniecēm,tajā skaitā spoku literatūas zvaigznēm-Kimbeliiiii, tommygirl, kā arī Wild Rose. Šajā grupā ir ļoti vajadzīgi dalībnieki. Tie,kas ieinteresēti,tie uzrakstiet man vai Wild Lord,vai Wild Rose vēstulē savus numurus,pievienosim! ************************************************************************************************************************* Par Corvettti es varu aizmirst, ar to es nebraukšu mājās -pārāk daudz sāpju un atmiņu. Jādodas ar metro... Zvans no Riharda, tas ir kaut kas negaidīts.
-Anete! Stāvi uz vietas, man tev kaut kas jāpaskaidro! -Tā es arī apsēdos uz soliņa un braukāju pa asfaltu ar savām kedām, kamēr tās saplīsīs, lūkojos zemē, bet dzirdēju soļus, Rihards.
-Anete! Mēs nešķiramies! Paskaties uz šo dokumentu, tas nav šķiršanās dokuments, tā ir iespēja nobrucināt māju Ešlijai.
-Mhm, noticēju, varu iet? -Paslēpu atkal savu seju zem kapuces un devos prom, bet Rihards parāva mani tā aiz rokas, ka sapratu, ka viņš mani joprojām mīl.
-Anete, tā kā man vakars ir brīvs, vismaz ļauj man tevi aizvest! -Protams būs ļoti skarbs nē no manis.
-Nekādā gadījumā! Tu māki, taču skūpstīties ar Ešliju, bet ar mani ne, ej skūpsties! -Viņš man neko nepasakot iesita man pļauku, taču es neko neteiktdama aizskrēju prom. Tie bija mani pēdējie vārdi Rihardam, cik žēl.
Rokas trīcēja, tā, ka es nevarēju normāli aizbraukt uz mājām. Neviena, kas nav blakus... Miesīgā māsa pat nodeva mani, un vēl pat atņēma man vīru, cerēju uz ko labāku, ka aizbraukšu pie viņiem.
Saģērbusies jau naktskreklā devos augšā uz guļamistabu, visapkārt bija bildes un man likās, ka tās skatās uz manis un nolādē, taču mierīgi iegūlos gultā, bet šī nakts nebūs tā nakts, kad es gulēšu... Jo kāds piezvanīja pie durvīm...
