local-stats-pixel

Noslēpumu virkne. #604

66 0

Sēžu savā istaba no portatīvā datora skatos filmu.Šodien nav vēlmes neko īpašu darīt,bet varbūt,ja Emīls vai Alise,vai abi izvilktu no mājas es neiebilstu.Kā vilku piemin tāvilks klāt.

- Cik ilgi tā būs? - Apsēdies gultas galā jautā.

- KAs tieši? - paskatos uz viņu.

- Nu šī visa izlikšanās. - viņš mierīgi saka.

-Es neizliekos,kāpēc tev liekas,ka es vispār izliekos? - uzspiezu pauzi filmai.

- Tu pirms divām dienā stresoji un raudāji,ka tevi pameta Maksims,bet tagad mierīgi guli gultā ,skaties filmu un izliecies itkā nekas nebūtu bijis.Es runāju par to. - un uz to man nav ko teikt.

Es novēršos no Emīla un ieslēdzu atpakaļ filmu.Nepievēršu vairs Emīlam uzmanību,jo man patiešām nav viņam ko atbildēt.Tikai to,ka man ir apnicis ciest,bet viņš pateiktu to,ka tā ir mana vaina ,tāpēc labāk paklusēšu.

- Labi,klusē.Bet es tev ieteiktu pie viņa aizbraukt un neiesaku to atlikt uz vēlāku.Aizbrauc un paskaidro viņam visu.

Jā viņam jau viegli pateikt,aizbrauc un paskaidro.Bet varbūt aizbraukt,bet varbūt labāk atstāt visu kā ir un viss.

Šodien ārā ir nepavisam patīkams laiks.Un tagad vakarā tas nav ne labāks,nu labi,kas par vakaru septiņī tikai.

IZkāpju no gultas un pieeju pie skapja.Izvelku džinsa bikses ,krekliņu un melnu džemperi.Saķemmēju matus un uztaisu copi.Paņemu telefonu un izeju no istabas.

Viesistabā televizoru skatās Alise un Emīls.Neņemu viņus galvā un paeju garām.Apstājos koridori.Uzvelku kedas un paņēmu mašīnas atslēgas.

- Mājās nezinu ,kad būšū.Neuztraucies. - un izeju no mājas.

Iesēžos mašīnā,iedarbinu to un izbraucu no pagalma.

Jau pusstundu braukājos ar mašīnu un nevaru izlemt.Bet ņemupar labu vai nē,ka aizbraukšu pie viņa,nekas ļauns nevarētu notikt tik un tā.

Es piebraucu pie daudzivokļu mājas un izkāju no mašīnas.Maksima mašīna stāv,tātad jābūt mājās.Sāku lēnām iet uz ēķu,lai ir iespēa kura katrābridi pagriezties un aiziet.Nonāķusi pie ēkas durvīm un pasniegusies pie aukstā metāla roktura es apstājos un skatos uz lifta pusi.Ieraudzīt ko tādu bija maza iespēja un tieši tajā brīdī it īpaši.Man nevajadzēja braukt uz šeieni.Es atlaižu rokturi,pagriežos un eju atpakaļ uz mašīnu.Es iekāju mašīnā un vienkāršī sēžu tajā.Es zināu,ka nebus labi,ja braukšū.Man ir jāpalaiž tas ,man ir jāatbrīvojas no šīm emocijām.Es iedarbu mašīnu un braucu pie Elizabetes.

Nolieku mašīnu pagalmā un izkāpju no tās.Pie māas ir vēl viena mašīna atskaitot manu,Maikla un Elizabetes.Ieejot mājā es dzirdu smieklus un sarunas.Kad iegāju viesistabā ieraudzīju Maiklu,Elizabeti un Rihardu.Es viņiem visiem uzsmaidu.Rihards pieceļas kājās un nāk uz manu pusi un es viņam pretī.Pusceļa mēs satiekamies un es viņu stipri apskauju.Man pietrūka viņā ciešie un siltie apskāvieni.

- Man tevis pietrūka. - iečukstu viņam.

- Man tevis arī,mazā. - viņš atčukst.

Mēs atlaižam viens otru un ejam apsēsties.Sasveicinos ar Elizabeti un Maiklu un iesaistos viņu sarunās.

66 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Ideli. Nākamo. emotion
0 0 atbildēt

nākamo daļu 

0 0 atbildēt
Kad nākamaaaaaaaaaaa
0 0 atbildēt